Healthy Farm Solutions - Aktualitātes

Nesteigties, lai strādātu ātrāk: uzlabojiet slaukšanas zāles caurlaidību ar pareizu stimulāciju.

Sun, 13 Sep 2026 19:58:00 +0000

Pareiza govju sagatavošana slaukšanai un precizitāte rutīnas ievērošanā nodrošinās efektīvāku slaukšanas procesu.

Autors: Šons Hārdtke (Florida, ASV)
Slaukšanas procesu vadība| Piena kvalitātes, dzīvnieku labturības un slaukšanas zāles veiktspējas uzlabošana | Konsultācijas saimniecībām

Efektivitātei ir nozīme visur. Slaukšanas zāles caurlaidība, darbaspēka efektīva izmantošana un govju plūsma ir pastāvīgi apspriežami jautājumi piena fermās neatkarīgi no to lieluma. Tomēr, cenšoties izslaukt ātrāk, mēs dažkārt upurējam tieši to, kas šo ātrumu nodrošina. Ja patiešām vēlamies paātrināt darbu slaukšanas zālē, mums vispirms ir jāsamazina temps.

Pamats: tesmeņa stimulācija

Pirms vispār sākam runāt par tesmeņa sagatavošanu–aparāta uzlikšanu (laiku no sākotnējās stimulācijas līdz slaukšanas aparāta uzlikšanai), mums jāsāk ar pašu stimulāciju.

Govīm slaukšana norit visātrāk un vispilnīgāk tad, ja tesmenis un pupi saņem pietiekamu reālu taktīlu stimulāciju. Šādu stimulāciju var nodrošināt ar:

· pirmo piena strūklu noslaukšanu;

· mehānisku tīrīšanas birsti;

· stimulāciju, ko nodrošina slaukšanas aparāta speciāla funkcija;

· manuālu tesmeņa un pupu sagatavošanu izmantojot dvieli;

· vai pārdomātu vairāku šo paņēmienu kombināciju.

Svarīgs ir mērķtiecīgs taktīls kontakts. Tesmenis nav vienkārši maiss ar krānu, kuru atliek tikai atvērt. Te darbojas hormonu regulēta sistēma. Oksitocīna izdalīšanos izraisa tesmeņa ādas stimulācija, un tieši šī hormonālā reakciju ķēde nodrošina piena atdeves jeb piena izdalīšanās procesa sākšanos. Jūs taču neiedarbinātu traktoru pie –20 °C un uzreiz neķertos pie darba. Vispirms ļautu motoram iesilt un tikai tad ieslēgtu jūgvārpstu un sāktu iekraušanu un maisīšanu. Taču dažās slaukšanas zālēs no govīm sagaidām, ka tās no pilnīgas miera stadijas uzreiz sasniegtu maksimālo sniegumu, pienācīgi nesagatavojoties jeb “neiesildoties”.

90–120 sekundes

Kad govs ir pienācīgi stimulēta, ļoti svarīgs kļūst laiks. Daudzu gadu pētījumi un praktiskā pieredze liecina, ka optimālais laiks no pirmā pieskāriena tesmenim līdz slaukšanas aparāta uzlikšanai ir 90–120 sekundes.

Šis laiks ļauj oksitocīnam izplatīties organismā, liekot tesmeņa alveolām sarauties un iespiest pienu tesmeņa cisternā. Ja slaukšanas aparātu pieslēdz šajā laika intervālā, piena plūsma sākas ātrāk, vidējais izslaukšanas ātrums ir lielāks, aparātu var noņemt ātrāk, tesmenis tiek izslaukts pilnīgāk un samazinās pārslaukšanas risks.

Tā nav tikai teorija — to apstiprina gan govs fizioloģija, gan speciālistu daudzu gadu praktiskā pieredze.

Praktiska pieredze no slaukšanas zāles

Kādā lielā piena fermā, ar kuru man bija iespēja cieši sadarboties, mēs novērojām ļoti vienkāršu lietu. Ja darbinieki katrai govij mehāniski tīrīja un stimulēja pupus vismaz 8–10 sekundes, pat tad, ja visa sagatavošanas procedūra kopumā aizņēma ilgāku laiku, šīs govju grupas slaukšanu varēja pabeigt aptuveni 30 sekundes ātrāk nekā tajās grupās, kur stimulācija bija īsāka.

30 sekundes var šķist maz, taču slaukšanas zālē, kas darbojas ar 5,5 aprites cikliem stundā, tas nozīmēja aptuveni 20–30 minūtes ietaupīta laika 7,5 stundu ilgā slaukšanas maiņā.

Lai saīsinātu slaukšanas laiku nebija vajadzīgs jauns aprīkojums. Nebija vajadzīgs papildu darbaspēks. Nebija jāstrādā steigā. Bija nepieciešama tikai pareiza stimulācija.

Šī novērojuma pieredzi un pieeju esmu ieviesis Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Eiropas un Tuvo Austrumu slaucamo govju fermās. Lai gan katras slaukšanas zāles izkārtojums un darbaspēka organizācija atšķiras, rezultāti ir bijuši pārsteidzoši līdzīgi.

Kad komanda nodrošina pietiekamu stimulāciju un konsekventi ievēro pareizu laiku no sagatavošanas sākuma līdz slaukšanas aparāta uzlikšanai, samazinās slaukšanas laiks, palielinās slaukšanas zāles caurlaidība un govis ātrāk atstāj slaukšanas zāli.

Govs fizioloģija nav atkarīga no darbinieku valodas, kultūras vai slaukšanas zāles veida.

Laiks, ko ieguldām govju sagatavošanā slaukšanas sākumā, patiesībā ietaupa laiku darba beigās.

Govs pieredze

Apvienojot vismaz 8 sekunžu ilgu manuālu stimulāciju ar konsekventi ievērotu 90–120 sekunžu intervālu no stimulācijas sākuma līdz slaukšanas aparāta uzlikšanai, mēs būtiski uzlabojam govs pieredzi par slaukšanas procesu.

Govīm piena atdeve norit vienmērīgāk, samazinās bimodālas piena plūsmas gadījumi, retāk novēro slaukšanas stobriņu noslīdēšanu, mazinās nepatīkamais spiediens un asins sastrēgums pupu galos, bet ilgtermiņā mazinās hiperkeratozes risks.

Govis ir mierīgākas, ja slaukšanas process ir paredzams un ierasts, bet piena plūsma atbilst tam, ko no govs sagaida slaukšanas iekārta.

Pareizi stimulēta govs, kurai slaukšanas aparāts uzlikts īstajā laikā, tiek izslaukta efektīvi, jo viņas organisms ir tam sagatavots. Tas nozīmē mazāk vakuuma slodzes tesmenim un pupiem, mazāk stresa govij un mazāk laika, ko govs pavada, gaidot, kad sāksies pietiekama piena plūsma.

Govs komforts nav tikai laba guļvieta un ventilācija — tas ietver arī to, kā govs tiek izslaukta.

Lēnāk, lai strādātu ātrāk

Šī ir tā daļa, kas sākumā var šķist pretrunīga. Dažas apzināti veltītas papildu sekundes govs sagatavošanai slaukšanas sākumā ļauj vēlāk ievērojami ietaupīt laiku.

Patiesa efektivitāte nozīmē respektēt govs fizioloģiju. Nesteidzieties ar stimulāciju — veiciet to pareizi un pietiekami rūpīgi. Pēc tam ievērojiet 90–120 sekunžu intervālu no stimulācijas sākuma līdz slaukšanas aparāta uzlikšanai.

Ja šo principu konsekventi ievēro nedēļu vai divas, rezultāti kļūst pamanāmi: piens sāk plūst ātrāk, slaukšanas aparātus var noņemt ātrāk un govis ātrāk atgriežas savās grupās. Slaukšanas zāle kļūst efektīvāka nevis tāpēc, ka darbinieki steidzas, bet gan tāpēc, ka govis tiek pareizi sagatavotas slaukšanai.

Šīs dažas papildu stimulācijas sekundes slaukšanas sākumā un precīza sagatavošanas laika ievērošana rada uzkrājošu efektu. Ja dienā tiek izslaukti simtiem vai pat tūkstošiem govju, ieguvums kļūst ievērojams un ilgtermiņā noturīgs.

Dažkārt īsākais ceļš uz lielāku efektivitāti ir pamatprincipu ievērošana. Slaukšanas zālē viss sākas ar pareizu un pietiekami ilgu tesmeņa stimulāciju.

Vakuuma regulēšanas māksla: kā vakuuma precīza regulēšana ietekmē tesmeņa veselību

Sat, 01 Aug 2026 16:54:00 +0000

Cilvēku medicīnā paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju bieži dēvē par “kluso slepkavu”. Cilvēks gadiem ilgi var justies pilnīgi vesels, pat nenojaušot, ka paaugstinātais asinsspiediens artērijās lēnām un neatlaidīgi bojā sirdi, nieres un asinsvadu sieniņas. Kad beidzot parādās acīmredzami klīniskie simptomi, strukturālie bojājumi bieži vien jau ir smagi un neatgriezeniski.

Kā veterinārārsts un piena nozares profesionālis es uz slaukšanas zāli raugos caur ļoti līdzīgu prizmu.

João Pereira, MV – EMEA/APAC komercdarbības viceprezidents un klientu pieredzes eksperts, Milkrite | InterPuls
2026. gada 27. jūlijs
Eksperta viedoklis

Vakuuma regulēšanas māksla ir spēja atrast optimālu līdzsvaru – jeb “zelta vidusceļu”. Tā ir zona, kurā vakuuma līmenis ir pietiekami augsts, lai govi izslauktu ātri un efektīvi, bet vienlaikus pietiekami zems, lai pasargātu jutīgos pupa gala gļotādas audus.
Saturs

Slaukšanas fizika un tesmeņa bioloģiskās robežas
Pārāk augsta vakuuma slazds – ātruma ilūzija
Pārāk zema vakuuma risks – stobriņu noslīdēšana un sekas
Kā atrast „zelta vidusceļu”?
Secinājums: mērīt to, kas nav redzams

Ja slaukšanas aparāta stobriņi ir “rokas”, bet pulsatori – “smadzenes” tad visa vakuuma sistēma neapšaubāmi ir slaukšanas zāles “asinsrite”. Un, gluži tāpat kā cilvēka asinsspiediens, arī slaukšanas vakuums darbojas ļoti šaurās un bioloģiski stingri noteiktās robežās.

Kad stāvat slaukšanas zālē un dzirdat vakuumsūkņa vienmērīgo, ritmisko dūkoņu, jūs dzirdat saimniecības rentabilitātes sirdspukstus. Taču vakuumu nav iespējams ieraudzīt – tas ir neredzams fizikāls spēks. Tieši tāpēc tas bieži tiek “pārprasts”, nepietiekami uzraudzīts un nepareizi regulēts.

Slaukšanas vakuuma precīza regulēšana nav tikai tehniska darbība, ko reizi gadā veic apkopes laikā. Tā ir ikdienas “rūpe”, kas būtiski nosaka slaukšanas efektivitāti, ganāmpulka ilgmūžību un pupu galu veselību, kas nodrošina pirmo un svarīgāko dabisko aizsardzības barjeru pret infekcijām.

Slaukšanas fizika un tesmeņa bioloģiskās robežas

Lai izprastu vakuuma regulēšanas un kontroles nozīmi, vispirms jāapzinās līdzsvars starp mehāniskajiem procesiem un govs tesmeņa bioloģiskajām īpatnībām.

Govs pupa kanāls ir evolūcijas gaitā izveidota ļoti efektīva aizsargsistēma. Pupa galā atrodas spēcīgs sfinktera muskulis un keratīna slānis, kas normālos apstākļos cieši noslēdz pupa kanālu, neļaujot apkārtējās vides baktērijām, piemēram, Escherichia coli (E. coli) vai Streptococcus spp., iekļūt sterilajos tesmeņa audos.

Teļam, lai paēstu, zīšanas laikā mutē jāizveido dabisks vakuums, kas pārvar sfinktera pretestību un atver pupa kanālu.

Mūsdienu slaukšanas iekārtas šo dabisko procesu atkārto tūkstošiem reižu dienā. Tās rada mehānisku vakuumu (parasti 40–44 kPa tradicionālajās govju slaukšanas sistēmās), kas pārvar pupa sfinktera pretestību un nodrošina piena izplūšanu no tesmeņa.

Šeit arī sākas galvenā problēma: vakuumam jābūt pietiekami lielam, lai efektīvi atvērtu pupa kanālu un nodrošinātu ātru piena plūsmu, bet vienlaikus ne tik lielam, lai traumētu jutīgos pupa gala audus. Tieši šī līdzsvara atrašana ir efektīvas un tesmeni saudzējošas slaukšanas pamatprincips.

Pārāk augsta vakuuma slazds – ātruma ilūzija

Tomēr, zīšot teļš regulāri apstājas, lai norītu pienu, elpotu un atpūstos. Savukārt mehāniskā slaukšanas iekārta darbojas nepārtraukti, vienmērīgi un bez “atpūtas”. Lai gan vakuumam jābūt pietiekami spēcīgam, lai atvērtu pupa kanālu, pastāvīgais vakuuma spēks vienlaikus ievelk arī asinis un limfu pupa gala audos. Ja šis process netiek pienācīgi kontrolēts, rodas izteikta audu pārslodze, asiņu sastrēgums un tūska.

Tieši šeit vakuuma sistēmas precīzas regulēšanas iespēja nosaka robežu starp veselīgu, augstražīgu ganāmpulku un nopietnām tesmeņa veselības problēmām.

Viena no biežākajām kļūdām, ko nākas novērot piena saimniecībās visā pasaulē, ir vēlme palielināt vakuuma līmeni, cerot paātrināt slaukšanu.

Pieaugot darbaspēka izmaksām un samazinoties peļņas iespējām, saimniecību vadītāji izjūt arvien lielāku nepieciešamību palielināt slaukšanas zāles caurlaidību. Šķietami loģiska doma – palielinot vakuumu, piens plūdīs ātrāk. Govis ātrāk atgriezīsies pie barības galda, darbinieki darbu pabeigs īsākā laikā vai arī vienā un tajā pašā laikā būs iespējams izslaukt vairāk govju.

Tomēr no veterinārmedicīnas viedokļa šāda pieeja ir maldīga un ilgtermiņā ļoti dārga kļūda.

Ja vakuuma līmenis pārsniedz pupu audu bioloģiskās spējas to izturēt, bojājumi rodas ātri un var būt būtiski. Pārāk augsts vakuums ievelk pupu pārāk dziļi slaukšanas stobriņā, radot žņauga efektu (tourniquet effect) pie pupa pamatnes. Tas traucē normālu asinsriti, izraisot asiņu sastrēgumu pupa galā. Pēc slaukšanas aparāta noņemšanas pupa gals nereti iegūst zilganu vai pat violetu nokrāsu.

Ilgstoša šāda pārmērīgā mehāniskā slodze bojā pupa kanāla aizsargājošo keratīna slāni. Lai pasargātu audus, pupa sfinktera šūnas sāk pastiprināti vairoties, un veidojas hiperkeratoze – sabiezējis, raupjš, gredzenveida audu veidojums ap pupa kanāla atveri.

Šāda hiperkeratoze nav tikai kosmētiska problēma. Tā pasliktina pupa kanāla dabisko aizsargfunkciju un palielina patogēno mikroorganismu iekļūšanas risku tesmenī, tādējādi ievērojami palielinot mastīta attīstības iespējamību.

Sabiezējis un hiperkeratozes skarts pupa sfinkteris zaudē savu elastību. Kad govs pēc slaukšanas atstāj slaukšanas zāli un apguļas guļvietā vai ganībās, bojātais sfinkteris vairs nespēj pilnībā noslēgt pupa kanālu. Līdz ar to tesmenis nav pasargāts un slimību ierosinātājiem daudz vieglāk iekļūt tesmenī.

Iespējams, ir izdevies saīsināt slaukšanas laiku par 10 sekundēm, taču par to nākas maksāt augstu cenu – ievērojami pieaug somatisko šūnu skaits pienā un palielinās klīniskā mastīta gadījumu skaits.

Pārāk zema vakuuma risks – stobriņu noslīdēšana un sekas

Ja pārāk augsts vakuums ir kaitīgs, varētu šķist, ka visdrošāk ir vakuuma līmeni samazināt pēc iespējas zemāku. Taču tik vienkāršu risinājumu nav.

Ja vakuuma līmenis sistēmā ir pārāk zems vai vakuuma rezerve nav pietiekama un, pievienojot vai noņemot citus slaukšanas aparātus, vakuums būtiski svārstās, slaukšanas zāle kļūst par vidi ar ievērojami paaugstinātu infekciju izplatīšanās risku.

Pārāk zems vakuums nespēj droši noturēt slaukšanas stobriņus uz pupiem. Tie sāk slīdēt pa pupa virsmu un periodiski zaudē hermētiskumu. Šādas noslīdēšanas brīžos slaukšanas sistēmā pēkšņi ieplūst apkārtējais gaiss.

Šī straujā gaisa ieplūde rada mikroskopiskas turbulences slaukšanas aparātā. Piena pilieni, kuros jau var atrasties baktērijas no pupa ādas virsmas, tiek ierauti šajā gaisa plūsmā un ar lielu ātrumu triekti atpakaļ pret citu pupu galiem. Šo parādību sauc par prettrieciena efektu (splashback jeb teat-end impact).

Būtībā šādā situācijā slaukšanas iekārta pati kļūst par infekcijas izplatītāju, ar piena pilieniem ievadot mastīta ierosinātājus veselu pupu kanālos.

Turklāt pārāk zems vakuuma līmenis ievērojami pagarina slaukšanas laiku. Jo ilgāk slaukšanas aparāts paliek uz tesmeņa, jo vairāk pupu audi ir pakļauti mehāniskai slodzei un berzei. Tas palielina audu nogurumu un bojājumu risku, vienlaikus samazinot darba efektivitāti un radot papildu slodzi gan govīm, gan slaukšanas personālam.

Optimālā vakuuma līmeņa atrašana – “zelta vidusceļš”

Vakuuma regulēšanas māksla ir atrast precīzu līdzsvaru – tā saukto optimālo zonu, kur vakuuma līmenis ir pietiekami augsts, lai govi izslauktu ātri un efektīvi, bet vienlaikus pietiekami zems, lai pasargātu jutīgos pupa gala gļotādas audus no bojājumiem.

Kā nodrošināt, lai slaukšanas sistēma darbotos šajā optimālajā diapazonā?

Dinamiskais tests. Ar statisku vakuuma mērījumu (kad slaukšanas iekārta darbojas bez govīm) nepietiek. Vakuums jāmēra slaukšanas laikā, izmantojot specializētu diagnostikas aprīkojumu, kas ļauj noteikt faktisko vakuuma līmeni pupa galā piena plūsmas laikā. Tikai šādi iespējams novērtēt sistēmas darbību reālos apstākļos.
Mainīga ātruma vakuumsūknis (Variable Speed Drive – VSD). Slaukšanas sistēmai jābūt pietiekamai vakuuma rezervei, ko kontrolē ātri reaģējošs vakuumsūkņa piedziņas regulators. Piemēram, ja govs nomet slaukšanas aparātu, sistēmai nekavējoties jākompensē vakuuma izmaiņas un jāstabilizē vakuuma līmenis pārējā sistēmā. Tas novērš pēkšņas vakuuma svārstības un samazina pupa gala bojājumu un mastīta risku.
Vakuuma līmeņa saskaņošana ar pupu gumiju īpašībām. Vakuuma līmeni nevar iestatīt neatkarīgi no izmantotajām pupu gumijām. Biezām, stingrām pupu gumijām, lai tās cikla masāžas fāzē pareizi aizvērtos nepieciešams citāds vakuuma līmenis, nekā modernajām, plānām un elastīgām silikona gumijām. Tāpēc slaukšanas iekārtai, pupu gumijām un pašai govij jāveido vienota, savstarpēji saskaņota sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt efektīvu un vienlaikus tesmeni saudzējošu slaukšanu.

Secinājumi: mērīt to, kas nav redzams

Piena lopkopībā mēs ļoti rūpīgi kontrolējam visu, ko varam izmērīt un redzēt – izslaukumu, piena tauku un olbaltumvielu saturu, somatisko šūnu skaitu, barības patēriņu un daudzus citus rādītājus. Taču, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ganāmpulka veselību un saimniecības rentabilitāti, tikpat svarīgi ir uzraudzīt arī to, kas nav redzams.

Vakuuma līmenis slaukšanas sistēmā ir viens no būtiskākajiem slaukšanas procesa rādītājiem. Tas ir sava veida slaukšanas sistēmas dzīvības rādītājs, kam jāpievērš tikpat nopietna uzmanība kā cilvēka asinsspiedienam. Regulāra vakuuma kontrole govju slaukšanas laikā un precīza regulēšana palīdz uzturēt gan slaukšanas iekārtu optimālā darba režīmā, gan pasargāt govju tesmeņus no bojājumiem.

Nevajadzētu ļaut vēlmei paātrināt slaukšanu apdraudēt ganāmpulka veselību. Sadarbojieties ar slaukšanas iekārtu speciālistiem un veterinārārstu, lai regulāri pārbaudītu un precīzi noregulētu vakuuma sistēmu. Pareizi iestatīts vakuums nodrošina stabilu slaukšanas procesu, veselīgākus tesmeņus, augstāku piena kvalitāti un ilgtermiņā – ekonomiski veiksmīgāku un ilgtspējīgāku piena ražošanu.

Literatūras avoti pieejami pēc pieprasījuma.

Ko jums pastāsta slaukšanas aparāta pupu gumijas?

Fri, 24 Jul 2026 19:09:00 +0000

Katru dienu, divreiz vai trīsreiz dienā, ar pulksteņa precizitāti slaukšanas zāle atdzīvojas. Slaukšanas aparāti ir sagatavoti, govis gaida savu kārtu – ieraduma un cerību vadītas –, un slaucēji ieņem savas vietas.

Taču šajā ikdienas ritmā var sadzirdēt svarīgas “ziņas”. Tās nav izteiktas vārdos. Tās izskan vakuuma sistēmas vieglajā šņākoņā, pupu gumiju elastīgajā kustībā un atbalsojas govs pupu galu stāvoklī.

Ja pupu gumijas spētu runāt, tām būtu ļoti daudz ko pastāstīt. Ne vien par to, cik daudz piena tās palīdzējušas izslaukt, bet arī par to, cik saudzīgi, efektīvi un ar cieņu pret dzīvnieku tas ir izdarīts.

Govju valoda ir viņu uzvedība, pupu galu stāvoklis un pupu ādas izskats. Tā govis mums “pastāsta” par komfortu slaukšanas laikā, par pupiem pielikto spēku, slaukšanas ritmu un ātrumu.

Pats svarīgākais jautājums – vai mēs ieklausāmies, sadzirdam un pamanām?

Pupu gumijas - tiešs kontakts ar govi.

No visām sarežģītajām slaukšanas iekārtas detaļām pupu gumija var šķist pati vienkāršākā. Tā ir gumijas vai silikona uzmava, kuru regulāri nomaina, pēc katras slaukšanas izskalo, bet īpašu uzmanību tai pievērš tikai tad, kad tā sāk radīt problēmas.

Tomēr šai šķietami vienkāršajai detaļai ir milzīga nozīme. Tā ir vienīgā slaukšanas iekārtas daļa, kas tieši saskaras ar govi. Tās 4–6 minūtes, kamēr slaukšanas aparāts ir pievienots tesmenim, pupu gumija kļūst par saskares punktu starp dzīvnieku un tehnoloģiju, starp dzīvu organismu un aparātu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 80 % no visas fiziskās iedarbības uz pupa galu slaukšanas laikā rada tieši pupu gumija – tās vakuuma blīvējums, pulsācijas ritms un spēja maigi masēt vai, gluži pretēji, traumēt; aizsargāt vai izraisīt bojājumus.

Pupu galu un līdz ar to arī tesmeņa veselību nosaka ne tikai higiēna un pareizs slaukšanas ilgums, bet arī pupu gumijas forma, nolietojuma pakāpe un darbības īpašības.

Laba pupu gumija savu darbu paveic nevainojami – tā cieši pieguļ, nodrošina labu piena plūsmu un īstajā brīdī atbrīvo pupu. Taču nolietota vai nepiemērota pupu gumija, pat ja sākotnēji tā bijusi kvalitatīva, var kļūt par klusu kaitnieku. Tās radītie bojājumi atstāj ļoti skaidras zīmes tiem, kuri zina, kam pievērst uzmanību.

Pupu galu valoda

Govis neprot sūdzēties – patiesību pastāsta viņu pupu gali. Ikviens, kurš pēc slaukšanas ir vērojis govis ir redzējis dažādas pazīmes – dažas tik tikko pamanāmas, citas acīmredzamas.

Pietūcis un tumšāks pupa gals bieži norāda uz pārāk augstu vakuumu vai pārāk ilgu slaukšanu. Šāda asins sastrēgumtūska nav tikai diskomforts – tas ir nopietns audu bojājums. Pētījumi apstiprina, ka ilgstoša vakuuma iedarbība, īpaši tad, kad piena plūsma jau ir beigusies, var izraisīt tūsku un audu traumas.

Raupjš, sabiezējis gredzens ap pupa gala atveri – tā sauktā hiperkeratoze – nav tikai kosmētisks defekts. Tā ir brīdinājuma zīme, ka audi ilgstoši pakļauti pārmērīgai slodzei. Bieži tas notiek, ja pupu gumijas ir zaudējušas elastību vai nav piemērotas konkrētajam pupa izmēram. Hanoveres Prof. Dr. Jan-Hendrik Paduch un līdzautoru pētījumā pierādīts, ka šādas pupa audu izmaiņas cieši saistītas ar lielāku mikroorganismu daudzumu pupa kanālā – tas rada ideālus apstākļus mastīta ierosinātājiem.

Dažkārt pazīmes redzamas govs uzvedībā. Ja govs saraujas, kad tiek uzlikts slaukšanas aparāts, sper vai nemierīgi mīņājas, ir sāpju signāls. Savukārt, ja pēc slaukšanas aparāta noņemšanas no pupiem turpina pilēt piens, tas var liecināt par pupa sfinktera “nogurumu”, ko izraisījis ilgstoša spiediena iedarbība vai nepiemērots pupu gumijas dizains.

Katra atsevišķi šīs pazīmes var šķist nenozīmīgas. Taču kopā tās veido svarīgu “ziņu”. Un, kad iemācāmies to “izlasīt”, kļūst skaidrs – pupu gali “runā”, un tie stāsta par jūsu pupu gumijām.

Vai uztversiet šo informāciju kā dzīvu atgriezenisko saiti par govju aprūpes kvalitāti, slaukšanas precizitāti un cieņu pret dzīvnieku?

Slaukšana piesietās turēšanas kūtī

Fri, 10 Jul 2026 09:48:00 +0000

Piesietās turēšanas kūtī nav slaukšanas zāles un slaucējs pieiet pie katras govs atsevišķi. Neatkarīgi no tā, vai izmanto pārvietojamo slaukšanas aparātu (slaukšana kannā) vai govis slauc vadā, slaukšanas iekārta darbojas tiešā guļvietas, pakaišu, astes un piena vadu tuvumā. Tas nozīmē tikai vienu – slaukšanas rutīnai jābūt vienkāršai, konsekventai un higiēniskai.

Kā samazināt kļūdas, sauso slaukšanu un mastīta risku?

Piesietās turēšanas kūtī svarīga ir katra nianse.

Parasti problēma nesākas ar "sliktu govi".

Visbiežāk problēmas sākums ir mitra guļvieta, nepareizi uzlikts slaukšanas aparāts, netīrs pupa gals vai pārāk vēlu noņemts aparāts.

Sekas?

Pieaug mastīta risks, pastāvīga pupu galu kairinājuma dēļ, notiek “sausā” slaukšana, pazeminās piena kvalitāte, bet govis tiek pakļautas stresam katra slaukšanas reizē.

Zemāk atradīsiet praktiskus slaukšanas procedūras ieteikumus piesietās turēšanas apstākļos – soli pa solim.

Kāpēc slaukšanas rutīna piesietās turēšanas kūtī ir tik svarīga?

Piesietās turēšanas sistēmā govs tiek slaukta tajā pašā vietā, kur tā guļ, ēd un atpūšas.

Daudzās saimniecībās tas ir ērts risinājums, tomēr der zināt galvenos riskus un mīnusus, jo slaukšanas aparāts regulāri saskaras ar kūts vidi.

Pietiek, ja:

guļvieta ir mitra;
aste nosmērē slaukšanas aparāta stobriņus;
pupi netiek rūpīgi nosusināti;
slaukšanas aparāts karājas šķībi;
vakuums tiek atslēgts pārāk vēlu,

un slaukšanas process sāk darboties kā nepareizi noregulēts mehānisms.

Slaukšanas iekārtu var salīdzināt ar jahtas buru trosi. Ja tā ir pareizi nospriegota, viss darbojas vienmērīgi. Ja tā te atlaižas, te strauji saspringst, kontrole par jahtu zūd. Tieši tāpat ir ar slaukšanu – stabila rutīna nodrošina stabilu rezultātu.

1. Sagatavojiet slaukšanas vietu un govi

Pirms pieskaraties tesmenim, sagatavojiet darba vietu.

Tas ir pirmais drošības nosacījums.

Kas jādara pirms slaukšanas?

Notīriet stāvvietas. Nomainiet slapjos vai netīros pakaišus pret sausiem. Pārliecinieties, ka govs ir droši piesieta.

Pievērsiet uzmanību astei. Ja tā nosmērēs slaukšanas aparātu, piena vadus vai jūsu rokas, palielināsies risks pārnest netīrumus uz pupiem un aparāta stobriņiem.

Piesietās turēšanas gadījumā, guļvietas tīrība ir ļoti svarīga – tā ir neatņemama slaukšanas higiēnas sastāvdaļa.

2. Rūpējieties par roku higiēnu un veiciet pirmo piena strūklu noslaukšanu

Slaukšana sākas ar jūsu rokām.

Strādājiet tīros gumijas cimdos. Tos ir daudz vieglāk uzturēt higiēniski tīrus nekā roku ādu, turklāt netīrumi uz tiem ir vieglāk pamanāmi un ātrāk noņemami.

Kāpēc jāveic pirmo piena strūklu noslaukšana?

No katra pupa izslauciet 2–3 pirmās piena strūklas slaukšanas kontroles traukā.

Nevis uz grīdas.
Nevis uz pakaišiem.
Bet gan speciālā traukā.

Tas ļauj novērtēt piena kvalitāti un vienlaikus stimulē piena atdevei nepieciešamo refleksu.

Pārbaudiet, vai pienā nav:

pārslas;
asinis;
ūdeņaina konsistence;
cita veida neparasts izskats.

Šādas pazīmes var liecināt par tesmeņa veselības problēmām. Ja ir aizdomas par mastītu, jākonsultējas ar veterinārārstu. Pareiza slaukšanas rutīna palīdz samazināt risku, taču tā neaizstāj profesionālu diagnostiku un ārstēšanu.

3. Notīriet un dezinficējiet pupus pirms slaukšanas

Pēc pirmo piena strūklu noslaukšanas, pienācis laiks sagatavot pupus slaukšanai.

Uzklājiet pirmsslaukšanas dezinfekcijas līdzekli, piemēram, putas vai iegremdēšanai paredzētu līdzekli. Atstājiet to iedarboties vismaz 30 sekundes, ievērojot saimniecībā noteikto kārtību un preparāta ražotāja norādījumus.

Šis laiks ir ļoti svarīgs. Dezinfekcijas līdzeklim jāsaskaras ar pupa ādu pietiekami ilgi, lai tas efektīvi iznīcinātu baktērijas.

Vissvarīgākais posms – rūpīga nosusināšana

Katrai govij izmantojiet atsevišķu vienreizlietojamu papīra salveti.

Neizmantojiet auduma lupatas vai vienu lupatu vairākām govīm. Neizmantojiet mitru dvieli, kas tiek lietots atkārtoti.

Rūpīgi nosusiniet visu pupu, īpašu uzmanību pievēršot pupa galam. Tieši pupa kanāls ir vieta, pa kuru baktērijas var iekļūt tesmenī.

Ja pups paliek mitrs, netīrais šķidrums var nonākt slaukšanas stobriņā. Tādā gadījumā tīras slaukšanas vietā piesārņojums tiek ievadīts tieši slaukšanas sistēmā.

4. Pievienojiet slaukšanas aparātu pareizajā laikā

Laikam ir izšķiroša nozīme.

Slaukšanas aparātu pievienojiet 60–90 sekunžu laikā pēc pirmās saskares ar tesmeni (pēc pirmo piena strūklu noslaukšanas).

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šajā laikā visefektīvāk tiek izmantota dabiskā oksitocīna izdalīšanās, kas nodrošina piena atdevi.

Ja aparātu pievieno pārāk agri, piens vēl neizdalās pilnvērtīgi. Ja pārāk vēlu – tiek zaudēts optimālais slaukšanas brīdis.

Abos gadījumos palielinās “sausās” (tukšās) slaukšanas risks slaukšanas sākumā un paildzinās slaukšanas laiks.

Kā pareizi novietot slaukšanas aparātu?

Piesietās turēšanas kūtīs piena šļūtenes var būt piekārtas no augšas vai atrasties tuvu grīdai, tādēļ aparāta novietojums ir īpaši svarīgs.

Slaukšanas aparātam jākarājas taisni.

Tas nedrīkst vairāk noslogot vienu tesmeņa ceturksni nekā otru. Nedrīkst savērpt pupu gumijas vai radīt gaisa noplūdes.

Pārbaudiet:

vai šļūtenes nav pārāk nospriegotas;
vai aparāts neatbalstās pret govs kāju;
vai kolektors atrodas taisni;
vai slaukšanas stobriņi turas stabili;
vai nav dzirdama nevēlama gaisa iesūkšana.

Šķībi uzlikts slaukšanas aparāts ir biežs nevienmērīgas slaukšanas, vakuuma svārstību un pupu galu kairinājuma cēlonis.

5. Novērojiet piena plūsmu un izvairieties no “sausās” slaukšanas

Neatstājiet aparātu pieslēgtu ar domu: "varbūt vēl kaut kas iztecēs."

Tā ir viena no biežākajām kļūdām.

“Sausā” slaukšana rodas tad, kad piens praktiski vairs neplūst, bet slaukšanas aparāts turpina darboties vakuuma režīmā.

Šādā situācijā pups tiek pakļauts slodzei, lai gan piena izslaukšana faktiski vairs nenotiek.

Tas var izraisīt:

pupa gala kairinājumu;
pupa kanāla bojājumus;
diskomfortu govij;
lielāku jaunu infekciju risku;
nemieru slaukšanas laikā.

Novērojiet piena plūsmu kolektorā vai piena caurulē un reaģējiet, tiklīdz tā ievērojami samazinās.

6. Noņemiet slaukšanas aparātu pareizi

Nekad nenoņemiet slaukšanas stobriņus ar spēku.

Vispirms atslēdziet vakuumu, un tikai pēc tam noņemiet aparātu.

Šis ir vienkāršs, bet ļoti svarīgs noteikums.

Aparāta noņemšana vakuuma iedarbības laikā rada agresīvu slodzi pupa audiem. Tas var izraisīt mikroskopiskus bojājumus, radīt govij stresu un ietekmēt nākamo slaukšanu.

Laba slaukšanas rutīna nozīmē ne tikai pareizu aparāta uzlikšanu, bet arī mierīgu un pareizu slaukšanas pabeigšanu.

7. Pēc slaukšanas veiciet pupu dezinfekciju

Tūlīt pēc slaukšanas aparāta noņemšanas iegremdējiet pupus pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzeklī.

Vislabāk izmantot līdzekli, kas vienmērīgi pārklāj pupa ādu un veido aizsargkārtiņu.

Šis ir viens no svarīgākajiem visas procedūras posmiem.

Pēc slaukšanas pupa kanāls vēl kādu laiku paliek atvērts. Ja govs tūlīt pēc slaukšanas apguļas uz netīras guļvietas, baktērijām ir daudz vieglāk iekļūt tesmenī.

Tāpēc pēcslaukšanas dezinfekciju nevajadzētu uzskatīt par papildpasākumu. Tas ir būtisks tesmeņa veselības aizsardzības elements.

8. Pēc slaukšanas izdaliet svaigu barību

Pēc slaukšanas ieteicams govīm izdalīt svaigu barību – TMR, sienu vai citu saimniecībā izmantoto lopbarību.

Mērķis ir vienkāršs – panākt, lai govs pēc slaukšanas vismaz 30 minūtes paliktu stāvot un ēstu.

Tas dod pietiekami daudz laika, lai pupa kanāls pilnīgāk aizvērtos, pirms dzīvnieks apguļas guļvietā.

Praksē tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt baktēriju iekļūšanas risku tesmenī pēc slaukšanas.

Īss piemērs no prakses

Piesietās turēšanas kūtīs problēmas bieži vien ir neuzkrītošas.

Nav vienas lielas avārijas. Nav trauksmes signāla. Nav viena acīmredzami bojāta elementa.

Toties ir virkne nelielu kļūdu.

Nedaudz mitri pakaiši. Nedaudz par vēlu pievienots slaukšanas aparāts. Papīra dvielis izmantots pārāk ilgi. Aparāts nedaudz sasvēries. Dažas minūtes “sausas” slaukšanas slaukšanas beigās.

Katra no šīm kļūdām atsevišķi šķiet nenozīmīga.

Taču kopā tās veido sistēmu, kas katru dienu rada papildu slodzi pupiem.

Govis to parāda savā veidā – sper ar kāju, ir nemierīgas, slaukšana ieilgst, pasliktinās piena kvalitāte vai pieaug tesmeņa saslimšanu skaits.

Tāpēc pareiza slaukšanas procedūra piesietās turēšanas kūtī ir kā pilota kontrolsaraksts pirms lidojuma. Tā nav domāta, lai sarežģītu darbu, bet gan lai rutīnā netiktu aizmirstas svarīgas nianses.

Slaukšanas kontrolsaraksts piesietās turēšanas kūtī

Pirms slaukšanas

notīriet stāvvietas;
sagatavojiet sausus pakaišus;
uzvelciet tīrus gumijas cimdus;
pārbaudiet, vai govs ir droši piesieta un aste netraucē slaukšanai.

Pirmo piena strūklu noslaukšana

no katra pupa izslauciet 2–3 pirmās piena strūklas;
novērtējiet piena izskatu;
neizslauciet pienu uz grīdas vai pakaišiem – izmantojiet kontroltrauku un aplūkojiet pienu.

Pupu sagatavošana

uzklājiet pirmsslaukšanas dezinfekcijas līdzekli (putas vai iegremdējot);
nogaidiet vismaz 30 sekundes;
katrai govij izmantojiet atsevišķu papīra dvieli;
īpaši rūpīgi nosusiniet pupa galu.

Slaukšanas aparāta pievienošana

aparātu uzlieciet 60–90 sekunžu laikā pēc pirmās saskares ar tesmeni;
novietojiet aparātu taisni;
izvairieties no savērptām vai nospriegotām šļūtenēm;
pārliecinieties, ka slaukšanas stobriņi turas stabili.

Slaukšanas pabeigšana

novērojiet piena plūsmas samazināšanos;
nepieļaujiet “sauso” slaukšanu;
pirms slaukšanas stobriņu noņemšanas atslēdziet vakuumu;
uztveriet nost slīdošo aparātu (nenoņemiet ar spēku).

Pēc slaukšanas

veiciet pēcslaukšanas pupu dezinfekciju;
izdaliet svaigu barību;
nodrošiniet, lai govis vismaz 30 minūtes pēc slaukšanas paliktu stāvus.

Ko iegūsiet, ievērojot vienotu slaukšanas procedūru?

Laba slaukšanas rutīna sniedz kontroli pār procesu.

Jūs iegūsiet:

higiēniskāku slaukšanu;
mierīgākas govis;
mazāku “sausa” slaukšanas risku;
labāku pupa kanāla aizsardzību;
mazāku jaunu tesmeņa saslimšanu risku;
vienmērīgāku un prognozējamāku darbu katru dienu.

No kā izvairīsieties?

No piena zudumiem, saspringtas slaukšanas, nejaušām kļūdām, netīrumu iekļūšanas slaukšanas stobriņos un situācijām, kad problēma attīstās vairākas nedēļas, pirms kāds to pamana.

Noslēgums

Slaukšana piesietās turēšanas apstākļos prasa precizitāti.

Ne jau tāpēc, ka šī sistēma būtu sliktāka par citām, bet gan tādēļ, ka slaukšanas aparāts darbojas ļoti tuvu govs videi – guļvietai, pakaišiem, astei un piena vadiem.

Tāpēc ievērojiet vienkāršu secību:

Vispirms – tīra slaukšanas vieta.

Pēc tam – tīri pupi.

Tad – pareizi un vienmērīgi pievienots slaukšanas aparāts.

Visbeidzot – savlaicīga aparāta noņemšana bez “sausās” slaukšanas un pupu aizsardzība pēc slaukšanas.

Laba slaukšanas rutīna ir pamats labai tesmeņa veselībai. Tomēr daļa problēmu kļūst redzamas tikai tad, kad tiek novērtēta visas slaukšanas sistēmas darbība – vakuums, pulsācija, slaukšanas aparāts un govs reakcija slaukšanas laikā.

Tieši tādēļ ir vērts veikt slaukšanas sistēmas tehnisko auditu, izmantojot VaDia diagnostiku. Tā ļauj precīzi novērtēt, cik veiksmīga ir govs un slaukšanas aparātu un vakuuma sistēmas “sadarbība”, un palīdz atklāt slēptos piena ražošanas un tesmeņa veselības zudumu cēloņus.

* Avots: https://biofarmtech.eu/strefa-wiedzy/dojenie-w-oborze-uwieziowej-krok-po-kroku/

Vai Jums šķiet, ka Jūsu slaukšanas iekārta nedarbojas pareizi un var radīt problēmas govju veselībai?

Mon, 03 Nov 2025 19:49:00 +0000

To iespējams pārbaudīt slaukšanas sistēmas audita laikā. Mārtiņš Būdis, uzņēmuma Healthy Farm Solutions īpašnieks, skaidro, kā norit šāda vizīte, kādus rezultātus tā sniedz un kad ir vērts to veikt, lai nodrošinātu efektīvu slaukšanu un maksimālu peļņu no piena lopkopības.

Kad ir nepieciešams slaukšanas sistēmas audits? Ar kādām problēmām saimnieki visbiežāk vēršas pie Jums?

Visbiežāk saimnieki izvēlas auditu tad, kad tesmeņu iekaisumu problēma kļūst par reālu draudu. Visbiežāk tas ir signāls no pienotavas – kad somatisko šūnu skaits pienā tuvojas 400 tūkstošiem un ir nepieciešams atrast un novērst cēloni. Tieši tad saimnieks sāk meklēt risinājumu un piesakās auditam.

Interesanti, ka daudzi vilcinās ar šo lēmumu, jo līdz galam netic, ka problēma varētu būt slaukšanas sistēmā. Dažkārt parādās bažas, ka audits atklās nopietnas kļūdas un būs nepieciešamas dārgas izmaiņas. Tas ir gandrīz kā vizīte pie ārsta – zinām, ka veselību vajadzētu pārbaudīt, bet baidāmies no diagnozes.

Ar ko audits atšķiras no parastas slaukšanas iekārtas atestācijas?

Lielākā atšķirība ir tā, ka audita laikā pārbaudu, kā sistēma darbojas praksē. Teorētiski atestācijai būtu jādod pārliecība, ka iekārta tiek regulāri kontrolēta, bet praksē tas bieži vien ir tikai “papīra formalitāte”, bez reālas analīzes par to, vai slaukšanas iekārta tiešām darbojas pareizi.

Piemēram, nesen biju auditā vienā no mazajām fermām – tur slauc 60 govis. Saimnieks gribēja pārbaudīt, kas notiek ar viņa slaukšanas iekārtu. Izrādījās, ka viņi izmantoja sešus slaukšanas aparātus, kamēr sūknim jau ar pieciem bija problēmas noturēt stabilu vakuumu! Sistēma bija pārslogota, kas noveda pie nestabila vakuuma un govju veselības problēmām. Interesanti, ka saimnieks izstāstīja – pirms gada servisa darbinieki bija veikuši atestāciju, pat pieslēdza mērierīces un paziņoja, ka sūknis varētu mierīgi apkalpot divreiz vairāk aparātu. Šādas atšķirības visbiežāk rodas virspusējas atestācijas dēļ.

Kāpēc ir svarīgi pārbaudīt slaukšanas iekārtu tieši reālās slaukšanas laikā?

Pārbaudīt pašu aprīkojumu ir viens solis, taču patieso ainu var iegūt tikai tad, kad redzam, kā sistēma darbojas slaukšanas procesā. Tieši šajā brīdī atklājas problēmas, kuras nav iespējams pamanīt standarta atestācijas laikā.

Pastāv divas galvenās problēmas.
Pirmā – tehniskie jautājumi, kurus iespējams atklāt pat „sausajos” testos, bez dzīvniekiem, piemēram, nepietiekama vakuuma sūkņa jauda. Bieži vien sistēma sākotnēji ir projektēta mazākam slaukšanas aparātu skaitam, bet saimnieks laika gaitā tos palielina, nepielāgojot sūkni. Rezultātā sistēma vairs nespēj nodrošināt stabilu vakuumu. Un vēl – novecojušas tehnoloģijas. Aprīkojums, kas uzstādīts pirms 20 gadiem, bija paredzēts pavisam citai izslaukuma kapacitātei nekā šodien. Kad izslaukums pieaug, bet sistēma netiek modernizēta, tā vairs nespēj efektīvi un droši novadīt pienu uz tvertni.

Otrais – problēmas, kas atklājas tikai slaukšanas laikā, piemēram, pulsatori vai šļaukas, kas vizuāli izskatās labā stāvoklī, bet praksē rada noplūdes un izjauc visu slaukšanas procesu. Tieši šīs „sīkās” lietas – saplaisājuši šļauku posmi vai mikroskopiski bojājumi – var radīt nepatīkamas sekas. Sūknim nākas kompensēt noplūdes, bet pulsācija, kas ir kritiski svarīga pareizam slaukšanas procesam, sāk darboties nepareizi.

Teorētiski šādām problēmām būtu jāparādās atestācijas laikā, ja tās tiktu veiktas pēc visiem noteikumiem. Tomēr praksē bieži vien tā nav, jo atestācija pārsvarā aprobežojas ar formālu iekārtas pārbaudi, nevis reālas darbības analīzi ikdienas lietošanā. Tieši tāpēc audits, kas tiek veikts slaukšanas laikā, sniedz pilnīgāku priekšstatu un ļauj atklāt kļūdas, kas ietekmē gan govju veselību, gan piena kvalitāti.

Kā praksē notiek slaukšanas iekārtas audits slaukšanas laikā?

Viss sākas ar sarunu ar saimnieku. Tas ir ļoti svarīgs posms, jo ļauj man labāk izprast situāciju saimniecībā. Es uzzinu govju skaitu, jautāju par iespējamiem dzīvnieku veselības vai piena kvalitātes problēmu signāliem, kā arī par to, vai saimniecība ir iekļauta Piena pārraudzībā. Ja tā ir, mēs iegūstam papildus ļoti vērtīgus datus gan par ganāmpulku kopumā, gan par atsevišķām govīm.

Pirms audita sākuma es precīzi izskaidroju, kā noritēs vizīte. Visbiežāk ierodos pirms rīta slaukšanas. Pievienoju VaDia mērīšanas ierīces, bet saimnieks veic slaukšanu tāpat kā ikdienā. Jo dabiskāki apstākļi, jo ticamāki rezultāti. Es vēroju visu procesu, analizēju rutīnu un pierakstu savus novērojumus. Pēc slaukšanas pārbaudu arī mazgāšanas sistēmu, jo tieši mazgāšanas kļūdas bieži ir baktēriju problēmu cēlonis pienā.

Pēc tam veicu statiskos testus atbilstoši normām: pārbaudu pulsatorus, vakuuma stabilitāti.
Svarīgākais audita elements ir noslēguma saruna. Jau uz vietas sniedzu pirmos ieteikumus, kurus iespējams ieviest nekavējoties. Trīs darba dienu laikā saimnieks saņem detalizētu atskaiti ar mērījumu rezultātiem un rekomendācijām turpmākajai rīcībai.

Šāda vizīte parasti aizņem gandrīz visu dienu, bet pretī saimnieks iegūst pilnu priekšstatu par slaukšanas sistēmas darbību. Pēc šāda skaidrojuma, pakalpojuma cena vairs nav lielākais šķērslis, jo saimnieki redz reālo vērtību šādai vizītei, analīzei un ieteikumiem.

„Mini slaukšanas apmācība” – ko var uzzināt sarunā pēc audita?

Šī saruna ir audita centrālais posms. Tā ilgst no vienas līdz divām stundām un palīdz saimniekam daudz labāk saprast, kā darbojas viņa slaukšanas sistēma. Es izskaidroju mērījumu rezultātus, parādu grafikus un komentēju, kāpēc kādas konkrētas lietas jāuzlabo.

Īpašu uzmanību pievēršu:

slaukšanas rutīnai,
šlauku, pulsatoru un pupu gumiju tehniskajam stāvoklim,
šo faktoru ietekmei uz govju veselību un izslaukumu,
higiēnai un tās nozīmei baktēriju izplatības novēršanā.

Bieži izrādās, ka saimnieki iepriekš nav apzinājušies, cik lielu ietekmi uz ražošanu atstāj šie šķietamie „sīkumi”. Šādas sarunas maina saimnieku skatījumu uz slaukšanas procesu. Tas vairs nav tikai ikdienas darbs, bet izpratne par visu procesu kopumā un tā optimizāciju.

Vai saimnieki ir pārsteigti par audita rezultātiem? Kādas kļūdas visbiežāk atklājas?

Gandrīz vienmēr saimnieki ir pārsteigti par audita rezultātiem, īpaši par to, cik lielu ietekmi uz visu slaukšanas procesu atstāj šķietami "sīkas" detaļas.

Visbiežāk sastopamās kļūdas:

Šļauku un pupu gumiju neregulāra maiņa, kas izraisa noplūdes un problēmas ar vakuuma stabilitāti. Daudzi saimnieki pat nenojauš, ka nolietotas pupu gumijas pagarina slaukšanas laiku.
Kļūdaina slaukšanas rutīna. Dažkārt saimnieki veic tikai minimālu tesmeņu sagatavošanu, vai arī neveic pietiekami ilgu pupu stimulāciju. Kritiski svarīgi ir uzlikt aparātu ne ātrāk kā 60 sekundes, bet ne vēlāk kā divas minūtes no stimulācijas sākuma. Tas tādēļ, lai pilnībā izmantotu oksitocīna iedarbību.
Pārslaukšana un pārmērīgs vakuums. Saimnieki ne vienmēr saprot, kā pārslaukšana ietekmē pupu veselību. Pārmērīgs vakuums bez piena plūsmas izraisa pupu gļotādas izvēršanos, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē govis.

Kādi rezultāti parasti tiek panākti pēc izmaiņu ieviešanas (un cik ātri)?

Rezultātus bieži var redzēt jau pēc dažām dienām.

Pirmie uzlabojumi:

Slaukšanas laika saīsināšanās. Šim aspektam saimnieki sākumā pievērš maz uzmanības, bet, kad saprot, ka divu stundu vietā govis var izslaukt pusotrā stundā, tiek atzīts šis būtiskais ieguvums.
Dzīvnieku uzvedības uzlabošanās. Mazāk nomestu aparātu, govis labprātāk ienāk zālē, ir mazāk satrauktas. Iesaku ari mainīt govju piedzīšanas veidu – steiga un troksnis uztrauc dzīvniekus. Tas ļoti ietekmē piena atdevi.
Attiecībā uz govju veselību un piena kvalitāti, rezultāti atkarīgi no problēmu apjoma. Dažos gadījumos uzlabojumi ir ļoti nozīmīgi. Piemēram, pēc izmaiņu ieviešanas govis labāk atdod pienu, vairs nav nepieciešams izmantot katetrus piena iztecināšanai no ceturkšņiem, arī iekaisumu gadījumu skaits būtiski samazinās.

Lai panāktu šādus rezultātus – kādas izmaiņas jāievieš? Kādi ir ieteikumi?

Galvenās izmaiņas sākas ar slaukšanas rutīnas uzlabošanu – pareiza govju stimulācija pirms aparātu uzlikšanas ļauj saīsināt slaukšanas laiku un samazināt iekaisumu risku. Tāpat ļoti svarīga ir regulāra pupu gumiju un šlauciņu maiņa, jo laika gaitā tās zaudē elastību un ietekmē sistēmas hermētiskumu. Šie ir salīdzinoši nelieli izdevumi, bet to ignorēšana var novest pie lielākām veselības problēmām un piena ražības samazināšanās.

Lielākas izmaiņas attiecas uz vakuuma stabilitāti. Ja sūknis nedarbojas pareizi, var būt nepieciešama tā nomaiņa. Jauns sūknis maksā aptuveni 10–15 tūkstošus eiro, bet viena mastīta dēļ likvidēta govs radīs aptuveni 2000 eiro lielus zaudējumus. Slima dzīvnieka ārstēšana arī izmaksā ļoti dārgi, turklāt pastāv risks, ka pienā nonāk antibiotikas. Pat neliela kļūda var novest pie situācijas, kad piens ar antibiotikām nokļūst baseinā, un to būs jāiznīcina. Šādas kļūdas vienas slaukšanas laikā var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus, tāpēc pat neliels uzlabojums slaukšanas rutīnā var radīt reālu ietaupījumu.

Kādas izmaiņas es ieteiktu slaukšanas rutīnā?

Svarīgākā izmaiņa, ko noteikti ieteiktu saimniekiem, ir regulāra vakuuma mērītāja rādījumu pārbaude – tā ir ierīce, kas mēra vakuumu slaukšanas sistēmā.

Katru dienu jāpārbauda, vai vakuums ir stabils un saglabājas atbilstošā līmenī.
Svarīgi sekot, vai vakuuma līmenis nesvārstās slaukšanas laikā. Stabilitāte ir būtiska, jo svārstības var izraisīt problēmas, piemēram, pupu bojājumus.
Ideālā gadījumā vakuuma svārstības nedrīkst pārsniegt 2 kPa. To ir viegli pamanīt, jo vakuuma mērītājā katra iedaļa atbilst 2 kPa

Kas notiek, ja saimnieks neievieš izmaiņas?

Tad problēmas pakāpeniski pieaug, līdz brīdim, kad tās sāk tiešā veidā ietekmēt ganāmpulka izslaukumu un saimniecības rentabilitāti. Bieži sākumā viss šķiet kārtībā, bet sekas parādās ar laika nobīdi un tās ir grūti uzreiz pamanīt.

Viens no pirmajiem signāliem, ka kaut kas nav kārtībā, ir slaukšanas laika pagarināšanās. Saimnieki bieži to nepamana, jo izmaiņas notiek lēni. Sākumā slaukšanas laiks pagarinās par dažām minūtēm, tad par desmit minūtēm, līdz galu galā no 1,5 stundām tas pārtop par 2 stundām vai vairāk. Ja sistēma nedarbojas pareizi, govis nelabprāt dodas uz slaukšanas zāli, jo slaukšana tā vietā, lai dzīvniekam sniegtu atvieglojumu, saistās ar diskomfortu. Slaukšanas aparāti biežāk nokrīt. Tas prasa papildu laiku, lai tos atkal uzliktu.

Vēl viena būtiska lieta ir pupu bojājumi. Nolietotas pupu gumijas vai nestabils vakuums izraisa mikrotraumas, kas vājina dabisko aizsardzību pret patogēniem. Sākumā var parādīties tikai atsevišķi iekaisumu gadījumi, bet ar laiku problēma strauji eskalē – it kā viss būtu normā, bet somatisko šūnu skaits pēkšņi pieaug, un ir grūti atrast skaidru cēloni.

Problēmas ar iekaisumiem un saimniecības zaudējumi

Ja iekaisumu skaits pieaug, rodas vēl viena problēma – vairāk govju saņem antibiotikas. Tas nozīmē papildu darbu, jo šīs govis jāslauc atsevišķi, jāslauc atsevišķi, un pienu jāutilizē. Pastāv arī risks, ko jau pieminēju: ja piens ar antibiotikām nejauši nokļūst baseinā, sekas var būt ļoti nopietnas. Saimnieks nesaņems samaksu par pienu un vēl būs jāmaksā par tā utilizēšanu.

Bieži saimnieki domā, ka iekaisuma izmaksas ir tikai ārstēšana – antibiotikas un piena utilizēšana. Bet tā ir tikai "aisberga redzamā daļa". Ja govs saslimst laktācijas sākumā, tā nekad nesasniedz savu pilno piena potenciālu, kas nozīmē reālus zaudējumus visā laktācijā. Tāpēc tiek lēsts, ka vienas ar mastītu slimas govs reālās izmaksas ir nevis daži simti eiro, bet vidēji 1300–1500 €. Visa ganāmpulka mērogā zaudējumi var būt ļoti lieli.

Labākais veids, kā izvairīties no šādām problēmām, ir regulāra slaukšanas sistēmas pārbaude.

Cik bieži jāveic regulāra kontrole?

Saskaņā ar noteikumiem un vispārīgajām vadlīnijām slaukšanas iekārtas pārbaude jāveic vismaz reizi gadā. Tomēr praksē vislabāk ir neaprobežoties ar statisko testu vien, kas pārbauda pamata parametrus, bet gan veikt pilnu auditu, kas ietver arī dinamisko testu slaukšanas laikā. Šāda kompleksa pārbaude nodrošina pārliecību, ka sistēma darbojas pareizi un govis tiek slauktas komfortablos apstākļos.

Pašlaik tiek izstrādāta jauna norma, kurā dinamiskie testi kļūs par standartu. Tas nozīmēs, ka starptautiskās vadlīnijas noteiks – reizi gadā jāveic gan statiskie, gan dinamiskie testi. Šāda prakse palīdzēs saimniekiem labāk uzraudzīt slaukšanas sistēmu un novērst problēmas pirms tās kļūst nopietnas.

Papildus regulārajām pārbaudēm ieteicams veikt papildu kontroli pēc būtiskām izmaiņām, piemēram, pēc visas slaukšanas sistēmas nomaiņas. Ja tiek mainīti parametri, iestatījumi vai ieviesti jauni sistēmas elementi, iesaku pārbaudīt, vai viss darbojas kā paredzēts. Šādās situācijās vislabāk veikt auditu atkārtoti divu līdz trīs mēnešu laikā, lai pārliecinātos, ka izmaiņas sniegušas gaidīto efektu.

Kā pierakstīties audita veikšanai un kā tam sagatavoties? Vai no audita nav jābaidās?

Vienkāršākais veids, kā pierakstīties audita veikšanai, ir piezvanīt. Saruna ir pilnīgi saistību brīva. Tiek pārrunāts:

ar kādām problēmām saskaras saimnieks,
ko viņš vēlētos uzlabot,
kāds ir vizītes mērķis.

Tajā pašā laikā tiek noskaidrots, vai audita veicējs patiešām var palīdzēt, un, ja jā, tiek saskaņoti vizītes datums, detaļas un izmaksas – viss top skaidrs jau pirms vizītes.

Par sagatavošanos: īpašu prasību nav. Svarīgi, lai saimnieks rezervētu laiku audita veikšanai. Ja pats nepiedalās slaukšanā, ieteicams informēt darbiniekus par vizīti, lai viņiem nebūtu sajūtas, ka kāds tos kontrolē. Audits nav uzraudzība vai novērtējums, tas ir instruments, kas palīdz risināt problēmas un uzlabot sistēmas darbību. Nav iemesla baidīties – mērķis ir atbalsts, ne kļūdu nosodījums.

Pārslaukšanas slēptās izmaksas: kāpēc ir svarīga katra sekunde pēc piena plūsmas apstāšanās?

Mon, 03 Nov 2025 19:44:00 +0000

Mūsdienu straujajā piena lopkopības pasaulē efektivitāte bieži ir svarīgāka par precizitāti. Tomēr runājot par slaukšanas procesu, tās pāris liekās sekundes vai pat minūtes, ko aparāts paliek pie tesmeņa pēc piena plūsmas beigām, var radīt nopietnas sekas tesmeņa veselībai, piena kvalitātei un galu galā – arī jūsu peļņai.

Zinātniski apsvērumi

Pētījumi nepārprotami rāda: pārslaukšana (sausā slaukšana) nav tikai neefektīva vien – tā ir kaitīga. Žurnālā Journal of Dairy Science publicētie dati norāda, ka govis, kurām aparāts tiek atstāts tikai 3 minūtes ilgāk nekā vajadzētu, piedzīvo:

par 35% augstāku somatisko šūnu skaitu
būtiski lielāku mastīta iespējamību

Kāpēc? Kad piena plūsma samazinās zem optimālā līmeņa, vakuuma spēks uz pupu galiem strauji pieaug. Aptuveni 90 sekunžu laikā vakuums tuvojas sistēmas līmenim (42–50 kPa atkarībā no sistēmas uzstādījumiem un konfigurācijas). Tas izraisa tesmeņa audu bojājumus – asiņu sastrēgumus, kas aktīvi bojā pupu kanālu. Bez tam, nepatīkamas sajūtas, ko izraisa šī situācija – arī stresu.

Sekas, kā ķēdes reakcija

Pārslaukšana (sausā slaukšana) ierosina virkni problēmu:

Audu trauma un iekaisums
Ilgstoša vakuuma ietekme uz pupu, izraisa mikroasiņošanu un tesmeņa oderes epitēlija bojājumus. Pat bez baktēriju iesaistes, šī situācija paaugstina SŠS un pasliktina piena kvalitāti.
Aizsargmehānismu pavājināšanās
Pietūkums pupu ādā un audos noved pie skābekļa trūkuma, kas aizkavē pupu kanāla noslēgšanos, atstājot atvērtu ceļu mastīta ierosinātājiem - baktērijām.
Ķekara noņemšana
Aparāta manuāla atvienošana vakuuma plūsmas laikā, kas bieži novērojama bieži steigas dēļ – rada papildu traumu tesmenim. Vēl sliktāk, aparāta nepareiza noņemšana var izraisīt “trieciena infekciju”, kad baktērijas kopā ar piena pilieniem tiek ietriektas atpakaļ atvērtajā pupu kanālā.

Un ne tikai govis

Pārslaukšanas sekas sniedzas daudz tālāk par atsevišķu dzīvnieku veselību:

Nekonsekventa rutīna – manuāla aparāta noņemšana rada atšķirības darbinieku rīcībā un darba paņēmienos. Tas izjauc slaukšanas protokolu izpildes vienādību, kas ir ļoti svarīgi dzīvnieku veselībai un laba izslaukuma saglabāšanai.
Pieaugošas veterinārās izmaksas – mastīta ārstēšana, piena realizācijas ierobežojumi, slimo dzīvnieku aprūpe un ārstēšana ievērojami palielina izmaksas.
Hroniski pupu bojājumi – atkārtota pārslaukšana un ar to saistītais stress izraisa pupu galu hiperkeratozi un samazina pupu ādas elastību, kā arī neatgriezeniski novājina tesmeņa aizsargspējas. Bieži tas nozīmē hronisku mastītu, zemāku izslaukumu un priekšlaicīgu govs izbrāķēšanu.

Slaukšanas zāles neefektivitāte – paradoksāli, bet “cenšanās izslaukt pēdējo pili” palēnina kopējo slaukšanas procesu un samazina govju produktivitāti.

Pārbaudiet robotizētās slaukšanas aprīkojumu

Tue, 05 Aug 2025 08:51:00 +0000

Lai gan automātiskā slaukšanas sistēma darbojas neatkarīgi, tas nenozīmē, ka mēs to varam atstāt bez uzraudzības.

Bieži vien automatizētās slaukšanas sistēmas (govju slaukšanas robotus - AMS) uztveram kā jaunu tehnoloģiju, kas samazina darbaspēka vajadzību dzīvnieku slaukšanai; tomēr nedrīkstam aizmirst, cik svarīgi ir pārbaudīt iekārtas (slaukšanas robota) darbību un tehniskos parametrus.

Automatizācija bieži tiek nepareizi interpretēta - valda uzskats, ka viss, sākot no piena plūsmas līdz vakuuma stabilitātei, vienmēr tiek uzraudzīts un, ka iekārtu funkciju atskaites tiek sniegtas kā reāllaika dati. Tomēr, ņemot vērā mūsu pieredzi varam apgalvot, ka lai samazinātu slaukšanas iekārtas izraisīto mastītu gadījumu skaitu, arī robotizētās iekārtas ir jāuzrauga un regulāri jātestē.

Mūsu uzdevums un mērķis ir izslaukt govis pēc iespējas īsākā laikā, nepakļaujot dzīvniekus slaukšanas iekārtas izraisīta mastīta riskam. Kā uzraudzīt robotizētās slaukšanas iekārtu darbību, lai samazinātu šo risku?

Ko neieciešams pārbaudīt un izmērīt?

Slaukšanas laika testi, kas tiek veikti, lai uzraudzītu slaukšanas iekārtas slaukšanas zālēs, jāveic arī ar robotos. Vakuums pupa galā maksimālās plūsmas brīdī, vakuuma stabilitātes kontrole, pulsāciju funkcijas grafiki un aparāta nomešanas kontrole.

Slaukšanas laika testa mērķis ir parādīt, ka slaukšanas laikā vakuums ir stabils, slaukšanas sistēmā nav lielu neregulāru vakuuma svārstību un visi pulsatori darbojas pareizi.

Vakuumam pupa galā, ko mēra īsajās piena šļauciņās, kas ir vistuvāk pupiem, maksimālās piena plūsmas laikā jābūt no 36 kPa līdz 42 kPa. Svarīgi ir tas, ka lielākajai daļai ražotāju ir norādīts vēlamais vakuuma līmenis pupa galā, ko viņi vēlas redzēt pupu gumijā, tāpēc uzmanība jāpievērš vakuuma līmenim pupa galā maksimālās plūsmas laikā.

Vakuuma stabilitāti robota iekšienē var izmērīt pie piena resīvera. Tāpat kā parastajās slaukšanas sistēmās, arī robotos mērķis ir: vakuuma kritums vai kāpums slaukšanas laikā nedrīkst pārsniegt 2 kPa.

Lielākā daļa robotu sistēmu ir izstrādātas tā, lai brīdī, kad slaukšanas stobriņš nokrīt, vakuums atslēdzas nekavējoties. Tas palīdz samazināt vakuuma nestabilitāti sistēmā. Lielākajai daļai slaukšanas robotu ir viens vakuuma sūknis, kas apkalpo divas vai vairākas vietas, un kad vienā govs tiek sagatavota slaukšanai, otrajā ir grūtības uzlikt aparātu, jo sākas lielas vakuuma svārstības, kas pārsniedz 2 kPa.

Pulsatora testi parāda vai pulsatori stradā tā, kā tiem būtu jāstrādā, un vai govis tiek izslauktas pareizi, netraumējot tesmeni. Pulsatora uzdevums ir aizstāt atmosfēras spiedienu ar vakuumu, pupu gumijas glāzītes pulsācijas kamerā. Kad pupu gumijas glāzītes pulsācijas kamerā ir vakuums, tad piens izplūst no tesmeņa (slaukšanas fāze). Kad vakuums tiek pārslēgts uz atmosfēras spiedienu (pateicoties pulsatoram), pupu gumija saspiež pupa galu. Abām pulsatora pusēm jāstrādā sinhroni, lai abās tesmeņa pusēs ir vienāda slaukšanas un masāžas fāze.

Vēlamie pulsācijas iestatījumi ir atkarīgi no pupu gumiju veida un saimniecības mērķiem. Parsasti mērķis ir apmēram 500 ms B-fāze (piena fāze) un vismaz 220 ms D-fāze (atpūtas fāze). Kad pārāk daudz laika tiek pavadīts vakuuma fāzē, vai ir pārāk īsa ir atpūtas fāze, pupu gals tiek bojāts, bet ādā parādās zilumi. Slaukšanas laikā mehāniski traumētu pupu galu kanālu noslēgšanās notiek lēnāk, un tā ir nepilnīga (parasti pārslaukšanas rezultāts). Bojāti pupu gali atvieglo baktēriju iekļūšanu tesmenī. Pulsatoriem jābūt precīzi noregulētiem, lai pupu gali netiktu bojāti un mazinātu slaukšanas iekārtas izraisīta mastīta risku.

Vēl divas slaukšanas robota funkcijas, kas noteikti jāpārbauda, ir slaukšanas beigās. Svarīgi novērtēt, vai nav notikusi pārslaukšana un kāda ir pēcslaukšanas dezinfekcijas kvalitāte. Stobriņu noņemšanas iestatījumi un pēcslaukšanas dezinfektanta uzklāšanas kvalitāte ir vienlīdz svarīga, un tā kā arī šie procesi ir automatizēti, darbojoties nepareizi vai nepilnīgi, var veicināt pārslaukšanu un mastītu.

Dariet to bieži?

Cik bieži jāveic slaukšanas laika testi, lai samazinātu slaukšanas iekārtas izraisīta mastīta risku? Ņemot vērā, ka vienā robotā tiek slaukts vairāk govju nekā liela karuseļa vienā stendā, nevar nenovērtēt slaukšanas iekārtas darbības regulāras pārbaudes nozīmi arī robotizētās slaukšanas sistēmās. Izmantojot pieejamās testēšanas ierīces (piemēram, VaDia) katru mēnesi iespējams viegli uzraudzīt vakuuma līmeni pupu galos, pavadot mazāk laika datu vākšanai. Pulsācijas fāžu un vakuuma grafiks jāapskata ik pēc četrām līdz sešām nedēļām.

Daudz prātīgāk uzraudzīt aprīkojuma darbību un atrisināt problēmu uzreiz, nevis gaidīt kļūmi un tikai pēc tam “dzēst ugunsgrēku”. Mēs ceram, ka šis raksts ir iedvesmojis slaukšanas zāļu un robotu vadītājus regulāri uzraudzīt/kontrolēt slaukšanas iekārtu darbību, un tādā veidā samazināt slaukšanas iekārtas izraisīta mastīta risku.

* Aug. 30 2024 Autors: Pols Virklers, DVM, Riks D. Vaterss

Piena kvalitāte un govs komforts

Fri, 21 Mar 2025 09:18:00 +0000

Šobrīd visā pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta piena kvalitātes un govju komforta uzlabošanai. Veterinārārsts Dr. Endijs Džonsons, slavens kā "tesmeņu dakteris", ir bijis šīs misijas priekšgalā. Viņa pieredze balstīta profesionālajā darbībā gan mazās saimniecībās ar 20 govīm, gan lielās piensaimniecībām ar 22 000 govīm. Dr. Džonsona atziņas ir ievērības cienīgas, un tās izmanto 30 valstīs un 47 štatos ASV.

Piena lopkopības pasaulē, piena kvalitātes un govju komforta uzlabošana ir ārkārtīgi svarīga.

Visas savas karjeras laikā Dr. Endijs Džonsons ir saņēmis īpašo "100 Award" atzinību, kas tiek piešķirta saimniecībām, kas ražo 45 kg no govs vidēji un saglabā somatisko šūnu skaitu zem 100 000. Zīmīgi, ka pēdējo 15 gadu laikā vairāk nekā 40 saimniecības ir sasniegušas šādu rezultātu, un 75% fermu to sasniedza tikai pēdējo piecu gadu laikā. Pēc Dr. Džonsona domām, saimniecībās piena somatisko šūnu skaits atspoguļo tās pārvaldības praksi, ietverot tādus faktorus kā mītne, slaukšanas rutīna un aprīkojuma stāvoklis.

Prioritāte - govju komforts un higiēna

Galvenais, ko uzsver Dr. J Džonsons, ir vides tīrības kritiskā loma infekciju profilaksē.

"Govīm, kas uzturas netīrā vidē ir lielāks jaunu infekciju risks. Uzturiet govis tīras, sausā vidē un komfortablos apstākļos 24 stundas diennaktī," viņš iesaka. Tas bija viņa centrālais vēstījums 2025. gada Nacionālās mastīta padomes ikgadējā sanāksmē Šarlotē, NC (ASV)

Dr. Džonsons uzsvēra, cik svarīga ir konsekventa slaukšanas rutīna un slaukšanas operatoru apmācība.

"Ar vienas reizes apmācību ir par maz" viņš uzskata. "Nepārtraukta apmācība ir obligāta." Šī pastāvīgā izglītošanās ir būtiska, ja vēlamies saglabāt vai uzlabot piena kvalitāti.

Slaukšanas rutīnas optimizēšana

Koncentrējoties uz slaukšanas norisi, Dr Džonsons ieskicē ideālu slaukšanas rutīnu:

1. Sausa pupu noslaucīšana un pre-dips: sāciet ar pupu tīrīšanu un tesmeņa sagatavošanu.

2. Noslauciet pirmās strūklas un noslaukiet pupus ar sausu salveti: pirmo strūklu noslaukšana veicina piena atdevi, jūs varat izvērtēt pienu un ieraudzīt izmaiņas pienā. Pēc tam rūpīgi noslaukiet pupus ar sausu salveti.

3. Uzlieciet slaukšanas aparātu un izlīdziniet to: tas palīdz nodrošinātu visaugstāko slaukšanas efektivitāti.

Lai sasniegtu ātrāko slaukšanu ar vislielāko plūsmas ātrumu un optimālu piena kvalitāti, ir jāievēro šie punkti. Pareiza tesmeņa sagatavošana palielina piena plūsmas ātrumu un samazina mastīta risku, savukārt pirmo strūklu noslaukšana (un apskate) palīdz nodrošināt vislabāko piena atdevi un agrīni konstatēt izmaiņas pienā.

"Ikviens gūs labumu no pirmo strūklu noslaukšanas un apskates. Tas vienkārši prasa attieksmes maiņu," atzīmē Dr. Džonsons, norādot, ka veiksmīgākie ganāmpulki šo praksi īsteno cītīgi.

Viņš arī iesaka, ka optimālajam laikam starp pirmo strūklu noslaukšanu un aparāta uzlikšanu jābūt vismaz 90 sekundēm. Turklāt ir ļoti svarīgi uzturēt govju kājas un nagus tīrus. Arī nagu zolēm jābūt tīrām. Tas ir svarīgi.

"Šīs mazās lietas patiešām ir svarīgas," viņš atzīmē, uzsverot, ka uzmanība jāpievērš katrai detaļai. Tas vainagosies ar uzlabotu piena kvalitāti.

Pareizu iestatījumu nozīme

Vēl viens kritisks faktors slaukšanas efektivitātē ir pareiza iekārtu darbība, jo īpaši vakuuma līmenis.

"Zems vakuuma līmenis ir slaucamo govju fermas problēma numur viens," norāda Dr. Džonsons. Vakuuma līmeņa un pulsāciju saderības nodrošināšana ir būtiska, lai panāktu ātru un kvalitatīvu izslaukšanu. " Ir fermas, kuras slauc 45 kg mazāk nekā trīsarpus minūtēs".

Šo ieteikumu izmantošana var būtiski uzlabot gan iegūtā piena daudzumu, gan kvalitāti.

Autors: Karen Bohnert. Indsights fro The Udder Doctor. Dairy Herd Management. Februāris 10, 2025

Maksimāla efektivitāte: savlaicīga pupu gumiju nomaiņa - 1. daļa

Fri, 14 Mar 2025 23:25:00 +0000

Kāpēc regulāri jāmaina pupu gumijas? Vai tā iespējams uzlabot dzīvnieku veselību un slaukšanas ātrumu?

Kā jūs justos, ja jūsu ģimene brauktu automašīnā, kurai nolietojušās riepas?

Ļoti iespējams, jūs būtu noraizējies, jo tas palielina negadījuma iespējamību, vienlaikus samazinot transportlīdzekļa veiktspēju.

Tādai pašai sajūtai vajadzētu būt, kad slaucot govis izmantojat pārāk nolietotas pupu gumijas, un šajā rakstā uzzināsim, kāpēc!

Kā pupu gumijas ietekmē pupu un tesmeņa veselību?

Pupu gumijas ir slaukšanas sistēmas daļa, kas nonāk tiešā saskarē ar govs pupu audiem, kas ir ļoti jutīga zona. Tas nozīmē, ka pupu gumijām ir liela ietekme uz dzīvnieku veselību.

Lai uzlabotu slaukšanas efektivitāti, prioritāte ir ne vien govju labturība, bet noteikti jānodrošina, ka slaukšanas aparāta pupu gumijas atbilst tesmeņa formai un izmēram, un tās regulāri jānomaina saskaņā ar speciālistu ieteikumiem. Citi būtiski elementi, kas saistīti ar pupu gumijas ietekmi uz pupu veselību, ir vakuuma līmenis pupa galā un pupu gumijas spiediens uz pupu masāžas fāzes laikā.

Turpmākajās rindiņās mēs noskaidrosim, kāpēc tesmeņu veselība un pareiza slaukšanas rutīna ir cieši saistītas.

Cik bieži jāmaina pupu gumijas?

Tas ir atkarīgs no pupu gumiju lietojuma un materiāla. Mūsu slaukšanas eksperti iesaka pupu gumiju nomaiņu ik pēc 2500 slaukšanas reizēm vai ik pēc 6 mēnešiem, pie nosacījuma, ka tiek ievērots tas, kas notiek pirmais.

Tomēr ir ļoti svarīgi regulāri pārbaudīt pupu gumijas, lai pamanītu, ja tās ir kļuvušas raupjas vai ir saplaisājušas.

Pupu gumiju nomaiņas intervāla noteikšanas aprēķins

(2500 x slaukšanas vietu skaits) : (govju skaits x slaukšanas reizes dienā)

Piemēram, 200 govju ganāmpulkā, slaucot divas reizes dienā 16 slaukšanas vietās, pupu gumiju nomaiņa nepieciešama ik pēc 100 dienām.

Bet, ja jūs nenomaināt pupu gumijas īstajā laikā?

Labas kvalitātes pupu gumija precīzi pieguļ slaukšanas stobriņam un pilnībā piekļaujas pupa pamatnei.

Dabiskais kaučuka nodilums un tīrīšanas līdzekļu vai dezinfekcijas līdzekļu iedarbība samazina pupu gumiju veiktspēju tādā mērā, ka tās vairs neatveras un neaizveras pilnībā, kļūst raupjas un bojā pupa galu, tāpēc palielina somatisko šūnu skaitu un mastīta risku.

Kā uzsvēra mūsu slaukšanas eksperts Maciej Dyrka:

"Slaukšanu pēc slaukšanas, pienā esošais kalcijs un sāļi vakuuma ietekmē iekļūst pupu gumijās, padarot tās biezākas un mazāk elastīgas.

Atveroties virs pupa gala, pupu gumija kairina audus, izraisot hiperkeratozi un veicina baktēriju izplatīšanu. Šādi bojāti pupu gali kļūst jutīgāki pret baktēriju kolonizāciju, palielinot mastīta risku.

Inficēšanās slaukšanas laikā ir ļoti iespējama. Lai to novērstu svarīgi veikt precīzu pupu galu dezinfekciju pirms un pēc slaukšanas.

Tomēr, neapmierinoša pupu veselība nav vienīgās negatīvās sekas, kas saistītas ar neatbilstošu pupu gumiju izvēli un/vai pārāk retu to nomaiņu. Vairāk informācijas sniegsim mūsu nākamajos rakstos.

Turklāt būs arī daži labi ieteikumi, kā padarīt ķekaru nomaiņu ātrāku, vieglāku un efektīvāku. Nepalaidiet šo informāciju garām!

Mastīta kontroles plāns. 1. daļa: noderīgi padomi slimības profilaksei

Fri, 14 Mar 2025 11:54:00 +0000

Šajā rakstu sērijā vēlamies sniegt jums noderīgu informāciju par galvenajiem mastīta ierosinātājiem, un ieteikt efektīvākos paņēmienus saslimšanas mazināšanā.

Valda uzskats, ka mastīts ir visdārgākā slaucamo govju slimība, kuras ekonomisko ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu. Un tā ir patiesība, jo tesmeņa infekcija samazina piena ražošanu, vienlaikus palielinot ārstēšanas izmaksas un darbalaika patēriņu. Lai mazinātu mastīta ietekmi un fermas ekonomiku, saimniekiem jābūt ļoti akurātiem plānojot tesmeņa veselības kontroles un uzraudzības pasākumus.

Šajā rakstā pievērsīsimies ne vien mastīta ierosinātājiem un saslimšanu veicinošajiem apstākļiem, bet arī noskaidrosim slaukšanas aparātu pupu gumiju lomu slimības etioloģijā un mastīta profilaksē, atsaucoties uz mūsu kompānijas komerciālā viceprezidenta Luiz Cutolo (ASV) un Teritoriālās pārdošanas vadītāja Ghislain Coppejans zināšanām.

Dažādi ierosinātāji, atšķirīgs mastīts

Biezāk sastopamās mastīta pazīmes ir piena krāsas un konsistences izmaiņas, kā arī baltas krāsas pārslu (asiņu baltie asinsķermenīši) klātbūtne tajā, kā arī patoloģiskas izmaiņas tesmeņa audos, piemēram, pietūkuši pupi vai tesmenis.

Zinot infekcijas avotu, ir svarīgi izvēlēties vispiemērotāko veidu, kā ārstēt mastītu.

Atkarībā no patogēno baktēriju veida, kas ierosinājušas mastītu, izšķir:

1. Infekciozais (kontagiozais, lipīgais) mastīts, kura gadījumā patogēni, kas atrodas uz pupu ādas vai tesmeņu iekšpusē, slaukšanas laikā ar slaucēja rokām, netīriem cimdiem, tesmeņa lupatām vai mušām, no inficētajiem ceturkšņiem pāriet uz neskartajiem ceturkšņiem. Šis mastīta veids visbiežāk ir subklīniskā formā, kas nozīmē, ka praktiski nav redzamu saslimšanas simptomu, bet par infekcijas klātbūtni liecina augsts somatisko šūnu skaits (SŠS).

2. Vides mastīts, kura gadījumā, dzīvnieka tesmenim saskaroties ar piesārņotu virsmu, baktērijas piesaistās pupu vai tesmeņa ādai, un iekļūst pupa kanālā slaukšanas starplaikā vai tās laikā. Šajā gadījumā mastīts parasti ir klīnisks, un simptomi ir skaidri redzami - gan kā izmaiņas govs vispārējā veselības stāvoklī, gan lokāli tesmenī un pienā.

Mastīta kontroles pamatprincipi

Galvenie mastīta riska faktori ir: kļūdas slaukšanas procedūrās, neapmierinoša mītnes higiēna vai slikta imūnsistēma.

Tāpēc, mēģinot izvairīties no govju slimošanas ar mastītu, ir svarīgi atcerēties, ka to var paveikt mazinot patogēnu (slimības ierosinātāju) nokļūšanu uz tesmeņa un pupu ādas, un paaugstinot organisma rezistenci pret infekcijām. Kā sasniegt šos mērķus?

Tesmeņa āda darbojas kā pirmā aizsardzība pret baktēriju uzbrukumu, tāpēc tesmeņa un pupu integritāte (veselība) jānosaka par prioritāti un jānodrošina atbilstoša higiēna slaukšanas laikā un pēc tās, jārūpējas par slaukšanas iekārtas pareizu darbību un korektu slaukšanas laiku, jāizvairās no govju pārslaukšanas un jākontrolē tesmeņu veselība, izvērtējot pupu galu stāvokli.

Lai novērstu tesmeņa infekcijas uzliesmojumu un izplatīšanos ganāmpulkā, svarīgi, lai saimniecībā būtu izstrādāts tesmeņa veselības kontroles plāns. Gan Luiz, gan Ghislain piekrita tam, ka, lai izvairītos no tesmeņu veselības pasliktināšanās jārūpējas par govju ātru izslaukšanu, izvairoties no pupu ādas un galu bojāšanas, jāpievērš uzmanība slaukšanas rutīnai, kā arī jānodrošina atbilstoši slaukšanas sistēmas iestatījumi, vakuuma līmeņi un pulsācijas fāzes.

Tā kā īstenojamās darbības ir vērstas uz trīs galvenajiem mērķiem - vienkāršu, tīru un sausu vidi, perfektu slaukšanas rutīnu un optimāliem slaukšanas iekārtas parametriem, šo plānu var uzskatīt par "TESMEŅA VESELĪBAS TRĪSSTŪRI".

Lai gan vakcinācija ir viens no paņēmieniem, kā mazināt saslimšanu ar mastītu, imūnsistēmas veselība ir noteikti uzskatāma par vēl vienu prioritāti, kam pievēršama uzmanība.

Paturot to prātā, šeit minēsim divus galvenos aspektus, kas jāņem vērā un sniegsim dažus praktiskus padomus:

1. Nodrošiniet pietiekamu vitamīnu un minerālvielu un uzņemšanu imūnsistēmas pareizai darbībai, piem., patogēnu atpazīšanai un antivielu atbildes reakcijai.

Būtiskākie vitamīni pareizai imūnsistēmas darbībai ir A, D un E. Ir pierādīts, ka selēns ļoti labvēlīgi ietekmē govju imūno aizsardzību - jo augstāks Se līmenis asinīs, jo zemāks SŠS (1. attēls).

Cinks ir vēl viens elements, ko nedrīkst novērtēt par zemu. Zn trūkums var izraisīt pupu ādas plaisāšanu, apdraudot tās izturību pret baktērijām. Turklāt, Zn līmenis asinīs dramatiski samazinās atnešanās periodā, padarot dzīvnieku ļoti uzņēmīgu pret infekcijām.

Avots: DairyGlobal - Tackling mastitis the right way

1. Nodrošiniet iespējami mazāk stresa dzīvniekiem. Diskomforts un sāpes, ļoti karsts vai ļoti auksts laiks, slikti turēšanas apstākļi, vai nepareiza slaukšanas rutīna izraisa govīm stresu. Stresa laikā pieaug adrenalīna un kortizola līmenis asinīs. Šie hormoni nomāc imūnšūnu reakciju uz patogēniem, aizkavējot to ierašanos iekaisuma vietā. Tādējādi govis kļūst uzņēmīgākas pret infekcijām, piem., mastītu.

2. Cietstāves periodam ir liela nozīme tesmeņa veselības saglabāšanā. Šajā laikā dzīvnieki ir īpaši pakļauti tesmeņa infekcijai, tāpēc pareiza cietstāvošo govju apsaimniekošana ir gudra izvēle. Lai saprastu, vai nepieciešamas izmaiņas un uzlabojumi cietstāvošo govju turēšanā, arvien vairāk lauksaimnieku izvēlas veikt piena paraugu pārbaudes (baktēriju kultivēšanu) uz vietas saimniecībā. Tas ļauj piena ražotājiem 24 stundu laikā noskaidrot potenciālos mastīta ierosinātājus un kopā ar veterinārārsta konsultāciju pieņemt vispareizāko lēmumu.

Tā ir lieliska iespēja samazināt nevajadzīgu antibiotiku lietošanu līdz pat 50%. Antibiotiku lietošana varētu būt efektīvs paņēmiens g.k. grampozitīvu infekciju gadījumā.

Šajā rakstā, mēs identificējām efektīvākos paņēmienus mastīta novēršanai, kā arī akcentējām tesmeņa veselības saglabāšanas nozīmi, kas palīdz novērst baktēriju iekļūšanu pupu kanālā slaukšanas laikā vai saskaroties ar piesārņotu vidi.

Nākamajā rakstā mēs pievērsīsimies mastīta saistībai ar slaukšanas aparāta pupu gumijām, no kurām ļoti atkarīga tesmeņa veselība. Nepalaidiet garām!

Izmantotā literatūra:

Controle de mastite: Como as teteiras podem influenciar? Cutolo, 2021

Difese immunitarie della bovina – saperne di più 07/2011

Mastitis control in dairy production Sharif, Umert, Muhammad – Journal of Agriculture and Social Science, 2009

On-Farm Culture: The Smart Approach to Clinical Mastitis Treatment Yutzy – PennState Extension, 01/2023

Overview of the Cattle Immune System Cooke

Tackling mastitis the right way Warren – DairyGlobal, 06/2021

Using an On-Farm Culturing System to Identify Mastitis Causing Pathogens Sterrett, Bewley – University of Kentucky, Department of Animal & Food Sciences

Difese immunitarie della bovina – saperne di più (mastitalia.org)

(PDF) Mastitis control in dairy production (researchgate.net)

On-Farm Culture: The Smart Approach to Clinical Mastitis Treatment

Beef Cattle Library - Reinaldo Cooke IMMUNE SYSTEMx (oregonstate.edu)

DairyGlobal - Tackling mastitis the right way

Using an On-Farm Culturing System to Identify Mastitis Causing Pathogens