Vai Jums šķiet, ka Jūsu slaukšanas iekārta nedarbojas pareizi un var radīt problēmas govju veselībai?

To iespējams pārbaudīt slaukšanas sistēmas audita laikā. Mārtiņš Būdis, uzņēmuma Healthy Farm Solutions īpašnieks, skaidro, kā norit šāda vizīte, kādus rezultātus tā sniedz un kad ir vērts to veikt, lai nodrošinātu efektīvu slaukšanu un maksimālu peļņu no piena lopkopības.

Kad ir nepieciešams slaukšanas sistēmas audits? Ar kādām problēmām saimnieki visbiežāk vēršas pie Jums?

Visbiežāk saimnieki izvēlas auditu tad, kad tesmeņu iekaisumu problēma kļūst par reālu draudu. Visbiežāk tas ir signāls no pienotavas – kad somatisko šūnu skaits pienā tuvojas 400 tūkstošiem un ir nepieciešams atrast un novērst cēloni. Tieši tad saimnieks sāk meklēt risinājumu un piesakās auditam.

Interesanti, ka daudzi vilcinās ar šo lēmumu, jo līdz galam netic, ka problēma varētu būt slaukšanas sistēmā. Dažkārt parādās bažas, ka audits atklās nopietnas kļūdas un būs nepieciešamas dārgas izmaiņas. Tas ir gandrīz kā vizīte pie ārsta – zinām, ka veselību vajadzētu pārbaudīt, bet baidāmies no diagnozes.

Ar ko audits atšķiras no parastas slaukšanas iekārtas atestācijas?

Lielākā atšķirība ir tā, ka audita laikā pārbaudu, kā sistēma darbojas praksē. Teorētiski atestācijai būtu jādod pārliecība, ka iekārta tiek regulāri kontrolēta, bet praksē tas bieži vien ir tikai “papīra formalitāte”, bez reālas analīzes par to, vai slaukšanas iekārta tiešām darbojas pareizi.

Piemēram, nesen biju auditā vienā no mazajām fermām – tur slauc 60 govis. Saimnieks gribēja pārbaudīt, kas notiek ar viņa slaukšanas iekārtu. Izrādījās, ka viņi izmantoja sešus slaukšanas aparātus, kamēr sūknim jau ar pieciem bija problēmas noturēt stabilu vakuumu! Sistēma bija pārslogota, kas noveda pie nestabila vakuuma un govju veselības problēmām. Interesanti, ka saimnieks izstāstīja – pirms gada servisa darbinieki bija veikuši atestāciju, pat pieslēdza mērierīces un paziņoja, ka sūknis varētu mierīgi apkalpot divreiz vairāk aparātu. Šādas atšķirības visbiežāk rodas virspusējas atestācijas dēļ.

Kāpēc ir svarīgi pārbaudīt slaukšanas iekārtu tieši reālās slaukšanas laikā?

Pārbaudīt pašu aprīkojumu ir viens solis, taču patieso ainu var iegūt tikai tad, kad redzam, kā sistēma darbojas slaukšanas procesā. Tieši šajā brīdī atklājas problēmas, kuras nav iespējams pamanīt standarta atestācijas laikā.

Pastāv divas galvenās problēmas.
Pirmā – tehniskie jautājumi, kurus iespējams atklāt pat „sausajos” testos, bez dzīvniekiem, piemēram, nepietiekama vakuuma sūkņa jauda. Bieži vien sistēma sākotnēji ir projektēta mazākam slaukšanas aparātu skaitam, bet saimnieks laika gaitā tos palielina, nepielāgojot sūkni. Rezultātā sistēma vairs nespēj nodrošināt stabilu vakuumu. Un vēl – novecojušas tehnoloģijas. Aprīkojums, kas uzstādīts pirms 20 gadiem, bija paredzēts pavisam citai izslaukuma kapacitātei nekā šodien. Kad izslaukums pieaug, bet sistēma netiek modernizēta, tā vairs nespēj efektīvi un droši novadīt pienu uz tvertni.

Otrais – problēmas, kas atklājas tikai slaukšanas laikā, piemēram, pulsatori vai šļaukas, kas vizuāli izskatās labā stāvoklī, bet praksē rada noplūdes un izjauc visu slaukšanas procesu. Tieši šīs „sīkās” lietas – saplaisājuši šļauku posmi vai mikroskopiski bojājumi – var radīt nepatīkamas sekas. Sūknim nākas kompensēt noplūdes, bet pulsācija, kas ir kritiski svarīga pareizam slaukšanas procesam, sāk darboties nepareizi.

Teorētiski šādām problēmām būtu jāparādās atestācijas laikā, ja tās tiktu veiktas pēc visiem noteikumiem. Tomēr praksē bieži vien tā nav, jo atestācija pārsvarā aprobežojas ar formālu iekārtas pārbaudi, nevis reālas darbības analīzi ikdienas lietošanā. Tieši tāpēc audits, kas tiek veikts slaukšanas laikā, sniedz pilnīgāku priekšstatu un ļauj atklāt kļūdas, kas ietekmē gan govju veselību, gan piena kvalitāti.

Kā praksē notiek slaukšanas iekārtas audits slaukšanas laikā?

Viss sākas ar sarunu ar saimnieku. Tas ir ļoti svarīgs posms, jo ļauj man labāk izprast situāciju saimniecībā. Es uzzinu govju skaitu, jautāju par iespējamiem dzīvnieku veselības vai piena kvalitātes problēmu signāliem, kā arī par to, vai saimniecība ir iekļauta Piena pārraudzībā. Ja tā ir, mēs iegūstam papildus ļoti vērtīgus datus gan par ganāmpulku kopumā, gan par atsevišķām govīm.

Pirms audita sākuma es precīzi izskaidroju, kā noritēs vizīte. Visbiežāk ierodos pirms rīta slaukšanas. Pievienoju VaDia mērīšanas ierīces, bet saimnieks veic slaukšanu tāpat kā ikdienā. Jo dabiskāki apstākļi, jo ticamāki rezultāti. Es vēroju visu procesu, analizēju rutīnu un pierakstu savus novērojumus. Pēc slaukšanas pārbaudu arī mazgāšanas sistēmu, jo tieši mazgāšanas kļūdas bieži ir baktēriju problēmu cēlonis pienā.

Pēc tam veicu statiskos testus atbilstoši normām: pārbaudu pulsatorus, vakuuma stabilitāti.
Svarīgākais audita elements ir noslēguma saruna. Jau uz vietas sniedzu pirmos ieteikumus, kurus iespējams ieviest nekavējoties. Trīs darba dienu laikā saimnieks saņem detalizētu atskaiti ar mērījumu rezultātiem un rekomendācijām turpmākajai rīcībai.

Šāda vizīte parasti aizņem gandrīz visu dienu, bet pretī saimnieks iegūst pilnu priekšstatu par slaukšanas sistēmas darbību. Pēc šāda skaidrojuma, pakalpojuma cena vairs nav lielākais šķērslis, jo saimnieki redz reālo vērtību šādai vizītei, analīzei un ieteikumiem.

„Mini slaukšanas apmācība” – ko var uzzināt sarunā pēc audita?

Šī saruna ir audita centrālais posms. Tā ilgst no vienas līdz divām stundām un palīdz saimniekam daudz labāk saprast, kā darbojas viņa slaukšanas sistēma. Es izskaidroju mērījumu rezultātus, parādu grafikus un komentēju, kāpēc kādas konkrētas lietas jāuzlabo.

Īpašu uzmanību pievēršu:

• slaukšanas rutīnai,
• šlauku, pulsatoru un pupu gumiju tehniskajam stāvoklim,
• šo faktoru ietekmei uz govju veselību un izslaukumu,
• higiēnai un tās nozīmei baktēriju izplatības novēršanā.

Bieži izrādās, ka saimnieki iepriekš nav apzinājušies, cik lielu ietekmi uz ražošanu atstāj šie šķietamie „sīkumi”. Šādas sarunas maina saimnieku skatījumu uz slaukšanas procesu. Tas vairs nav tikai ikdienas darbs, bet izpratne par visu procesu kopumā un tā optimizāciju.

Vai saimnieki ir pārsteigti par audita rezultātiem? Kādas kļūdas visbiežāk atklājas?

Gandrīz vienmēr saimnieki ir pārsteigti par audita rezultātiem, īpaši par to, cik lielu ietekmi uz visu slaukšanas procesu atstāj šķietami "sīkas" detaļas.

Visbiežāk sastopamās kļūdas:

• Šļauku un pupu gumiju neregulāra maiņa, kas izraisa noplūdes un problēmas ar vakuuma stabilitāti. Daudzi saimnieki pat nenojauš, ka nolietotas pupu gumijas pagarina slaukšanas laiku.
• Kļūdaina slaukšanas rutīna. Dažkārt saimnieki veic tikai minimālu tesmeņu sagatavošanu, vai arī neveic pietiekami ilgu pupu stimulāciju. Kritiski svarīgi ir uzlikt aparātu ne ātrāk kā 60 sekundes, bet ne vēlāk kā divas minūtes no stimulācijas sākuma. Tas tādēļ, lai pilnībā izmantotu oksitocīna iedarbību.
• Pārslaukšana un pārmērīgs vakuums. Saimnieki ne vienmēr saprot, kā pārslaukšana ietekmē pupu veselību. Pārmērīgs vakuums bez piena plūsmas izraisa pupu gļotādas izvēršanos, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē govis.
  

Kādi rezultāti parasti tiek panākti pēc izmaiņu ieviešanas (un cik ātri)?

Rezultātus bieži var redzēt jau pēc dažām dienām.

Pirmie uzlabojumi:

• Slaukšanas laika saīsināšanās. Šim aspektam saimnieki sākumā pievērš maz uzmanības, bet, kad saprot, ka divu stundu vietā govis var izslaukt pusotrā stundā, tiek atzīts šis būtiskais ieguvums.
• Dzīvnieku uzvedības uzlabošanās. Mazāk nomestu aparātu, govis labprātāk ienāk zālē, ir mazāk satrauktas. Iesaku ari mainīt govju piedzīšanas veidu – steiga un troksnis uztrauc dzīvniekus. Tas ļoti ietekmē piena atdevi.
• Attiecībā uz govju veselību un piena kvalitāti, rezultāti atkarīgi no problēmu apjoma. Dažos gadījumos uzlabojumi ir ļoti nozīmīgi. Piemēram, pēc izmaiņu ieviešanas govis labāk atdod pienu, vairs nav nepieciešams izmantot katetrus piena iztecināšanai no ceturkšņiem, arī iekaisumu gadījumu skaits būtiski samazinās.

Lai panāktu šādus rezultātus – kādas izmaiņas jāievieš? Kādi ir ieteikumi?

Galvenās izmaiņas sākas ar slaukšanas rutīnas uzlabošanu – pareiza govju stimulācija pirms aparātu uzlikšanas ļauj saīsināt slaukšanas laiku un samazināt iekaisumu risku. Tāpat ļoti svarīga ir regulāra pupu gumiju un šlauciņu maiņa, jo laika gaitā tās zaudē elastību un ietekmē sistēmas hermētiskumu. Šie ir salīdzinoši nelieli izdevumi, bet to ignorēšana var novest pie lielākām veselības problēmām un piena ražības samazināšanās.

Lielākas izmaiņas attiecas uz vakuuma stabilitāti. Ja sūknis nedarbojas pareizi, var būt nepieciešama tā nomaiņa. Jauns sūknis maksā aptuveni 10–15 tūkstošus eiro, bet viena mastīta dēļ likvidēta govs radīs aptuveni 2000 eiro lielus zaudējumus. Slima dzīvnieka ārstēšana arī izmaksā ļoti dārgi, turklāt pastāv risks, ka pienā nonāk antibiotikas. Pat neliela kļūda var novest pie situācijas, kad piens ar antibiotikām nokļūst baseinā, un to būs jāiznīcina. Šādas kļūdas vienas slaukšanas laikā var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus, tāpēc pat neliels uzlabojums slaukšanas rutīnā var radīt reālu ietaupījumu.

Kādas izmaiņas es ieteiktu slaukšanas rutīnā?

Svarīgākā izmaiņa, ko noteikti ieteiktu saimniekiem, ir regulāra vakuuma mērītāja rādījumu pārbaude – tā ir ierīce, kas mēra vakuumu slaukšanas sistēmā.

• Katru dienu jāpārbauda, vai vakuums ir stabils un saglabājas atbilstošā līmenī.
• Svarīgi sekot, vai vakuuma līmenis nesvārstās slaukšanas laikā. Stabilitāte ir būtiska, jo svārstības var izraisīt problēmas, piemēram, pupu bojājumus.
• Ideālā gadījumā vakuuma svārstības nedrīkst pārsniegt 2 kPa. To ir viegli pamanīt, jo vakuuma mērītājā katra iedaļa atbilst 2 kPa

Kas notiek, ja saimnieks neievieš izmaiņas?

Tad problēmas pakāpeniski pieaug, līdz brīdim, kad tās sāk tiešā veidā ietekmēt ganāmpulka izslaukumu un saimniecības rentabilitāti. Bieži sākumā viss šķiet kārtībā, bet sekas parādās ar laika nobīdi un tās ir grūti uzreiz pamanīt.

Viens no pirmajiem signāliem, ka kaut kas nav kārtībā, ir slaukšanas laika pagarināšanās. Saimnieki bieži to nepamana, jo izmaiņas notiek lēni. Sākumā slaukšanas laiks pagarinās par dažām minūtēm, tad par desmit minūtēm, līdz galu galā no 1,5 stundām tas pārtop par 2 stundām vai vairāk. Ja sistēma nedarbojas pareizi, govis nelabprāt dodas uz slaukšanas zāli, jo slaukšana tā vietā, lai dzīvniekam sniegtu atvieglojumu, saistās ar diskomfortu. Slaukšanas aparāti biežāk nokrīt. Tas prasa papildu laiku, lai tos atkal uzliktu.

Vēl viena būtiska lieta ir pupu bojājumi. Nolietotas pupu gumijas vai nestabils vakuums izraisa mikrotraumas, kas vājina dabisko aizsardzību pret patogēniem. Sākumā var parādīties tikai atsevišķi iekaisumu gadījumi, bet ar laiku problēma strauji eskalē – it kā viss būtu normā, bet somatisko šūnu skaits pēkšņi pieaug, un ir grūti atrast skaidru cēloni.

Problēmas ar iekaisumiem un saimniecības zaudējumi

Ja iekaisumu skaits pieaug, rodas vēl viena problēma – vairāk govju saņem antibiotikas. Tas nozīmē papildu darbu, jo šīs govis jāslauc atsevišķi, jāslauc atsevišķi, un pienu jāutilizē. Pastāv arī risks, ko jau pieminēju: ja piens ar antibiotikām nejauši nokļūst baseinā, sekas var būt ļoti nopietnas. Saimnieks nesaņems samaksu par pienu un vēl būs jāmaksā par tā utilizēšanu.

Bieži saimnieki domā, ka iekaisuma izmaksas ir tikai ārstēšana – antibiotikas un piena utilizēšana. Bet tā ir tikai "aisberga redzamā daļa". Ja govs saslimst laktācijas sākumā, tā nekad nesasniedz savu pilno piena potenciālu, kas nozīmē reālus zaudējumus visā laktācijā. Tāpēc tiek lēsts, ka vienas ar mastītu slimas govs reālās izmaksas ir nevis daži simti eiro, bet vidēji 1300–1500 €. Visa ganāmpulka mērogā zaudējumi var būt ļoti lieli.

Labākais veids, kā izvairīties no šādām problēmām, ir regulāra slaukšanas sistēmas pārbaude.

Vienkāršākais veids, kā pierakstīties audita veikšanai, ir piezvanīt. Saruna ir pilnīgi saistību brīva. Tiek pārrunāts:

• ar kādām problēmām saskaras saimnieks,
• ko viņš vēlētos uzlabot,
• kāds ir vizītes mērķis.

Tajā pašā laikā tiek noskaidrots, vai audita veicējs patiešām var palīdzēt, un, ja jā, tiek saskaņoti vizītes datums, detaļas un izmaksas – viss top skaidrs jau pirms vizītes.

Par sagatavošanos: īpašu prasību nav. Svarīgi, lai saimnieks rezervētu laiku audita veikšanai. Ja pats nepiedalās slaukšanā, ieteicams informēt darbiniekus par vizīti, lai viņiem nebūtu sajūtas, ka kāds tos kontrolē. Audits nav uzraudzība vai novērtējums, tas ir instruments, kas palīdz risināt problēmas un uzlabot sistēmas darbību. Nav iemesla baidīties – mērķis ir atbalsts, ne kļūdu nosodījums.

Nav komentāru

Komentēt